LIZDA sūdzas Eiropas Komisijai par likumu neievērošanu izglītības finansēšanas jautājumā

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies Eiropas Komisijā, norādot uz izglītības nozares likumu neievērošanu, veidojot šā gada budžetu un neparedzot skolotāju algas palielināšanu.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pastāstīja - vēstulē norādīts, ka, sastādot valsts budžetu, nav ņemts vērā Izglītības likums, kas paredz celt pedagogu darba samaksu, Augstākās izglītības likums, kas nosaka, ka valsts finansējums ir ne mazāks kā 0,25% no iekšzemes kopprodukta, kā arī Zinātniskās darbības likums, kas nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai.

LIZDA vadītāja Vanaga: Par vēstuli EKRūdolfs Krieviņš

    Eiropas Komisija savā nesenajā ziņojumā norādījusi, ka Latvijai izglītības sistēmā vajag ieguldīt vairāk un komisijas pārstāvniecība Latvijā norādīja, ka arodbiedrības vēstuli tā ņems vērā.   

    Vanaga gan atzina, ka vēstule šī gada budžetā neko nemainīs, taču arodbiedrība cer, ka tā pievērsīs Eiropas Komisijas uzmanību, apstiprinot nākamā gada budžetu, un lai šie jautājumi tiktu pārrunāti arī ar Latvijas valdības pārstāvjiem. Un, ja tomēr šie jautājumi budžetā neparādās, lai Eiropas Komisija būtu stingra savā nostājā.

    “Mēs kā nozares arodbiedrība vēršam uzmanību, ka Latvijā ir spēkā esoši trīs likumi, kas gadiem ilgstoši netiek ievēroti. Ar šo vēstuli arī vēršam Eiropas Komisijas uzmanību, lai tad, kad viņi saskaņo 2020. gada budžetu un tad attiecīgi vidējā termiņa budžetu, lai pārrunā ar mūsu valdības pārstāvjiem mūsu aktualizētos jautājumus,” sacīja Vanaga.

    Arodbiedrība uzskata, ka algu nepalielināšana “ir pārkāpums, tā ir likuma neievērošana, turklāt ļoti daudzu gadu garumā”.

    “Un mēs kā arodbiedrība uzskatījām, ka mums ir pienākums informēt šo institūciju, lai arī tur zina, ka budžets tiek izstrādāts, nepildot Latvijā spēkā esošus normatīvos aktus,” pauda Vanaga.

    „Lai viņi arī neatbalsta Eiropas Savienības dalībvalstu ietvaros tādu tiesisko nihilismu. Ja tas būtu tehniskā budžeta ietvaros un vienreizējs gadījums, bet tas ir ļoti daudzu gadu garumā, kad šie trīs likumi netiek pildīti. Tādēļ mēs vēršamies gan pie Eiropas Komisijas, gan pie Eiropas līmeņa arodbiedrības institūcijām ar šo,” skaidroja Vanaga.

    Vanaga arī vērsa uzmanību, ka februārī publicētais Eiropas Komisijas ziņojums norāda, ka Latvijā jāveic gan izglītības reformas, gan arī jāpalielina finansējums izglītība sistēmai kopumā.

    Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile atzina, ka Eiropas Komisija tiešām Latvijai norāda uz nepieciešamību vairāk ieguldīt cilvēkos un izglītība ir daļa no tā.

    „Mēs runājam par izglītību kopumā, mēs runājam gan par līdzdalību pieaugušo izglītībā, arī iesakām veikt ieguldījumu skolotāja profesijas pievilcīguma veicināšanā, un pedagogu algas varētu būt viena no sastāvdaļām, lai šo pedagogu profesijas pievilcību paaugstinātu,” pauda Dagile.

    Viņa arī saka, ka pēc saņemtās arodbiedrības vēstules, gan arī izrietot no ziņojumā paustā, komisija pievērsīs lielāku uzmanību ar izglītības jomu saistītajiem jautājumiem. Šobrīd pēc ziņojuma publiskošanas, Latvijai Eiropas Komisijai gan par šiem, gan citiem jautājumiem jāiesniedz arī nacionālais reformu plāns, kā turpmāk plāno realizēt reformas, tai skaitā arī izglītības jomā.

    “Un ņemot vērā gan LIZDA komentārus, gan komentārus, ko saņēmām no citiem sociālajiem partneriem, pievēršot uzmanību tieši šiem vēstulē norādītājiem jautājumiem, izvērtējot šo nacionālo reformu ziņojumu, mēs tam pievērsīsim arī papildu uzmanību,” norāda Dagile.

    LIZDA vēstulē Eiropas Komisju arī informē par 20. martā plānoto piketu, kurā izglītības un zinātnes nozares darbinieki aicinās Saeimas deputātus, izskatot valsts budžetu šim gadam, Izglītības likumā un Ministru kabinetā apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tomēr ievērot.

    KONTEKSTS:

    Iepriekšējā valdība pērn vasarā apstiprināja grafiku pakāpeniskai pedagogu algu celšanai. Vienlaikus noteikts, ka algu pieauguma grafiks ir indikatīvs. Proti, par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība lemtu atsevišķi, jo plānā iestrādāts, ka tas notiks, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai. 

    Saskaņā ar grafiku zemākajai mēneša darba algas likmei pedagogiem jāpalielinās no pašreizējiem 710 līdz 750 eiro no šā gada  1. septembra, taču jaunā valdība secināja, ka 2019. gadā pedagogu algu palielinājums nenotiks. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") teica, ka valdība ir gatava meklēt risinājumus skolotāju algu palielināšanai, taču tie ir jārod izglītības sistēmā.

    Tā kā valdība otrdien, 5. martā, izskatot šā gada valsts budžetu, neatrada finansējumu minimālās pedagogu darba samaksas likmes celšanai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība grasās šā gada 20. martā rīkot piketu pie Saeimas nama, kur pulcēsies vismaz 2500 arodbiedrības biedru.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti