Izglītības ministre Mārīte Seile ir paziņojusi, ka iepriekš solītais algas pielikums skolotājiem no janvāra nebūs. Arī jauna algu modeļa ieviešanai valdība atvēlējusi tikai pāris miljonus eiro, lai gan vajadzīgi bija vairāk nekā 30 miljoni. Daļa skolotāju algas palielinājumu saņems nākamgad septembrī, bet visiem naudas nepietiks.
Jauna pedagogu algu modeļa pakāpeniskai ieviešanai no valsts budžeta nākamajam gadam bija nepieciešami 36 miljoni eiro. Tā vietā valdība piešķīra 3 miljonus. Tas sadusmojis skolotājus, un, visticamāk, nākamgad skolotāji streikos, jo citas iespējas, kā vēl likt sevi sadzirdēt, vairs neesot, stāsta LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs.
„Mēs esam izmēģinājuši visu. Bija izgājuši septiņi tūkstoši pedagogu, izglītības darbinieku, zinātnieku ielās, bija gājiens, mītiņš Doma laukumā, vēlreiz aktualizējot šo jautājumu, ka tā dzīvot nevar. Bija šis vēlēšanu laiks, priekšvēlēšanu periods, kur mēs gājām ar partijām, konkrēti ar līderiem tikāmies, slēdzām vienošanos... Ja tādi miermīlīgie protesti vai sociālais dialogs nav veicies, tad šis ir tāds vienīgais solis - iziet uz kaut kādām radikālākām metodēm,” saka Grigorjevs.
Šobrīd modelī „nauda seko skolēnam” mazajās skolās pedagogi saņem ievērojami mazāku algu nekā lielo skolu skolotāji. Turklāt tas neapmaksā visus papildus pienākumus, ko veic skolotājs. Jaunais algu modelis paredzētu noteikt konkrētu darba stundu skaitu, un to šobrīd aprobē 54 skolās visā Latvijā.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atbalsta jauno algu modeli un cer, ka to vismaz daļēji izdosies ieviest arī par spīti mazajam finansējumam. Par to ministre runās arī ar arodbiedrību: „Mēs kopā ar LIZDU un kopā ar citiem sociālajiem partneriem varēsim nākamnedēļ un arī šonedēļ pavadīt laiku konstruktīvāk. Mēģināsim saprast, ko mēs kopā praktiski varam darīt ar šobrīd paredzēto naudu, lai varētu turpināt iesākto skolotāju atalgojuma modeļa reformas izstrādi un lai kopā strādātu pie versijas par skolu tīkla sakārtošanu.”
Skolotāju streiks nākamgad, visticamāk, notiks laikā, kad Latvija būs Eiropas Savienības padomes prezidējošā valsts. Kā uzskata arodbiedrības pārstāvis Edgars Grigorjevs, šajā laikā streiks liks valdībai justies īpaši neērti, jo tad Latvijai būs pievērsta plaša uzmanība arī ārvalstīs.
Es domāju, nevienai valstij godu nedara, ja iekšējās problēmas parādās uz āru. Ja, protams, šogad vēl nolems LIZDA padome streikot, tad tas starptautiskajā arēna diezgan labi neizskanēs attiecībā pret mūsu valdību, kas tomēr sola vienu, bet darbos pierāda citu,” saka Grigorjevs.
Galīgo lēmumu par streiku Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība sola pieņemt nākamajā trešdienā.
