Viņa sacīja, ka arodbiedrības ieskatā reformas modeļa izveide ir iestrēgusi, ņemot vērā, cik ilgi pie tā strādāts. Jau no paša sākuma skolotāju atalgojuma modeļa noteikumu izstrādē trūka profesionalitātes, nebija ievēroti taisnīguma un vienlīdzības principi, norādīja Vanaga.
Viņa arī atzina, ka arodbiedrība pašlaik nevar izvērtēt, vai atbalsta vai neatbalsta sagatavoto modeli, jo pēdējā informācija bija 25.maijā, un tagad LIZDA nezina, par ko vienojusies koalīcijas darba grupa. To LIZDA cer uzzināt ceturtdien, 16.jūnijā, tiekoties ar amatpersonām.
Vanaga sacīja, ka iepriekš vēl bijis daudz neatbildēto jautājumu, piemēram, kā veidosies skolotāju slodzes, vai visām 119 pašvaldībām būtu jādomā, kā veidot slodzes savās skolās.
Pēc tikšanās ar amatpersonām LIZDA plāno sasaukt ārkārtas sēdi, lai izvērtētu sagatavoto modeli un formulētu savi nostāju.
Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprīlī prezentēja jaunu pedagogu atalgojuma modeli, informējot, ka skolotājiem par pilno darba slodzi ļaušot saņemt par 62% jeb 200 – 300 eiro vairāk. Pašlaik skolotāju minimālā likme par slodzi ir 420 eiro. Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība gan šos aprēķinus apšauba, norādot, ka 62% algu kāpums nebūs nevienam skolotājam.
Pilnam mācību gadam algu palielināšanai būs paredzēti 27 miljoni eiro.
Savukārt, lai nodrošinātu izglītības sistēmā paredzētās pedagogu algu reformas sekmīgu norisi, Izglītības ministrijai un valdībai nāksies meklēt vēl papildu finanšu resursus, jo ar šobrīd pieejamajiem līdzekļiem pietiek tikai vispārējai izglītībai un bērnudārzu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pedagogiem. Bet pārējiem bērnudārzu pedagogiem, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā strādājošiem algu pieaugumam naudas pagaidām nav.
Ja pedagogu arodbiedrība spēs vienoties par vienu kopēju piedāvājumu, IZM gatava pārrēķināt jaunajā atalgojuma modelī iekļauto skolēnu un skolotāju proporciju.
