Vanaga norādīja – kopējā situācija skolās liecina par to, ka skolotāji tiek galā salīdzinoši labi. "Neraugoties uz to, pietrūkst pedagogu palīgu, tādu palīgu, kas varētu komunicēt ar bērniem viņiem zināmajā valodā," uzsvēra LIDZA priekšsēdētāja.
Viņasprāt, iespēju robežās tiekot darīts viss, lai bērni no Ukrainas mācību iestādēs iejustos. Gan pašvaldības, gan Izglītības un zinātnes ministrija esot rīkojušas sanāksmes par šo tēmu, taču viss atduroties pret pedagogu un atbalsta personāla trūkumu skolās.
Vanaga uzsvēra, ka pedagogu trūkums ir izjusts arī agrāk. Taču tagad vairāk pedagogu vajag arī, lai uzlabotu bēgļu bērnu emocionālo pašsajūtu viņiem saprotamā valodā.
"Skolotāji arī nodarbību laikā runā ar bērniem krieviski, jo viņi jau nepārzina latviešu valodu. Ceram, ka būs vasaras nometnes un arī mācību līdzekļi tiks pielāgoti," pastāstīja Vanaga.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
