Darba grupas dalībnieki gan pauda cerību, ka mēneša laikā, proti, līdz 17. martam, tomēr varētu panākt vienošanos par pirmsskolu pedagogu algas izlīdzināšanu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Dace Kalsone norādīja, ka IZM piedāvā pirmsskolas pedagogu zemākās mēneša algas likmi par vienu stundu izlīdzināt vienādu ar vispārizglītojošās skolas pedagoga zemāko mēneša algas likmi par vienu stundu, proti, 10,35 eiro pakāpeniski līdz 2026./2027. gadam, jo tad fiskālā ietekme uz valsts budžetu nebūtu tik strauja. IZM ieskatā katru gadu prasīt papildu 10 miljonus eiro pirmsskolas pedagogu darba algas paaugstināšanai būs pārāk liels slogs valsts budžetam.
LIZDA priekšsēdētāja skaidroja, ka jau no šā gada 1. septembra pirmsskolas izglītības skolotāju darba apmaksā nevienlīdzība palielināsies par 0,12 eiro stundā un šāda tendence būs arī turpmākajos gados.
Tāpat LIZDA iebilst pret to, ka IZM par atalgojuma bāzi izmanto 2018. gada vidējā atalgojuma iedzīvotājiem ar augstāko izglītību datus, kurus palielina par 8,4%, kā tas plānots Izglītības attīstības pamatnostādnēs. LIZDA norāda, ka jāizmanto dati, kas ir ne vecāki par 2020. gadu.
Gan Vanaga, gan Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atzina, ka šodienas darba grupas sanāksme bija darbības imitācija, kurā nemeklē risinājumus tām problēmām, kas nozarei patlaban ir aktuālas. "Ja darba grupā plānots apmainīties ar viedokļiem, tad tā ir laika izšķērdēšana," kritiku neslēpa Dundure.
