Rīta Panorāma

Intervija ar Drošības policijas priekšnieku Normundu Mežvietu

Rīta Panorāma

Intervija ar Dziesmu un deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču

Telefonsaruna ar Ingu Vanagu

LIZDA: Piedāvātā jaunā pedagogu darba vērtēšana – kārtēja iniciatīva, kas nav pārdomāta

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā jaunā pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas sistēma ir kārtējā ministrijas iniciatīva, kas līdz galam nav pārdomāta. Šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Pēc viņas teiktā, LIZDA pagaidām nevar izteikt atbalstu IZM piedāvātajai pedagogu pakāpju sistēmai, jo to nozares ministrija prezentējusi tikai pirmdien, 13. martā. LIZDA redz daudzus jautājumus, uz ko IZM neesot varējusi sniegt atbildes.

Pašlaik izskatās, ka nozares ministrijas izstrādātā pedagogu pakāpju sistēma ir kārtējā iniciatīva, kas līdz galam nav pārdomāta, bet tiek prezentēta, satricinot izglītības nozari, teica Vanaga.

LIZDA vadītāja norādīja arī, ka darba grupa pie pedagogu pakāpju sistēmas strādājusi gadu, taču izskatās, ka nekas no darba grupas rezultātiem nav ņemts vērā.

Vanaga arī apšaubīja to, ka iecerētajam pedagogu atalgojuma pieaugumam pietiks tikai ar resursiem no skolu tīkla optimizācijas. "Vajadzēs kādu papildu finansējumu," uzskata LIZDA vadītāja.

Jau vēstīts, ka IZM izstrādājusi jaunu pedagogu novērtēšanas kārtību, kas paredz kvalitātes pakāpju skaitu samazināt no piecām līdz trim. Taču tajās vietas būs ierobežotas, līdz ar to pie kvalitātes pakāpes varēs tikt aptuveni 80% skolotāju. 

IZM iecerējusi, ka turpmāko piecu gadu laikā zemākā darba samaksa par likmi pedagogiem pieaugs līdz 900 eiro līdzšinējo 680 eiro vietā. Tas notiks pakāpeniski, un  tuvākais pieaugums plānots 2018.gada 1.septembrī līdz 710 eiro. Tāpat izstrādāta jauna pedagogu novērtēšanas kārtība. 

Šādam skolotāju atalgojuma pieaugumam no valsts budžeta 2018.gadā prasīs papildu 6,8 miljonus eiro, 2019.gadā – 28,8 miljonus, 2020.gadā – 54 miljonus, 2021.gadā – 73,9 miljonus, bet 2022.gadā – 103 miljonus eiro.

​Plānoti divi naudas avoti: pirmais – ietaupījumi no skolu tīkla sakārtošanas, otrais – ministrija cer panākt, ka izglītības finansējums tiek piesaistīts tautsaimniecības izaugsmei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti