Runājot par skolu tīkla sakārtošanu, kam saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos jānotiek roku rokā ar pedagogu atalgojuma likmes celšanu, LIZDA vadītāja teica, ka pērn Latvijā slēgtas vai reorganizētas 64 izglītības iestādes – tie ir Izglītības un zinātnes ministrijas dati par situāciju līdz pērnā gada augusta vidum.
"Un vakar [izglītības un zinātnes] ministre [Ilga Šuplinska] parādīja jaunākos datus. Tur ir 19 izglītības iestādes, par kurām jau pašvaldība jau ir lēmusi slēgt vai reorganizēt. Bet pašvaldībām vēl ir laiks, un tā kustība ir," teica Vanaga.
Pēc viņas teiktā, arī Latvijas lielajās pilsētās arvien vairāk runā par skolu tīkla sakārtošanu, īpaši vidusskolas posmā, un neesot tā, ka pašvaldības šajā jomā neko nedara.
"Bet ir "nauda seko skolēnam" un, ja skolēns aiziet uz citu skolu, tā nauda jau aizceļo viņam līdzi. Pagājušais gads parādīja, ka no 64 skolu aiztikšanas mēs dabūjām 1,4 miljonus eiro," sacīja LIZDA vadītāja.
Viņa atzina, ka pērn daļēji izmantots pārkvalificēšanās atbalsts tiem pedagogiem, kas zaudēja darbu. Šāds atbalsts ir pirmo gadu, un tā saņemšanai, pēc LIZDA vadītājas teiktā, bijušas "lielas prasības", tostarp jābūt pietiekami lielam darba stāžam.
Vienlaikus Vanaga norādīja, ka būtu jāmaina pedagogu likmju sistēma – lai nebūtu tā, ka viens pedagogs, kurš strādā trijās skolās, statistikā parādītos kā trīs pedagogi. "Katrā ziņā ministrija šo sistēmu pilnveido. Tas priecē. Lai mēs beidzot tiktu pie korektākiem skaitļiem".
KONTEKSTS:
Iepriekšējā valdība pērn vasarā apstiprināja grafiku pakāpeniskai pedagogu algu celšanai. Vienlaikus noteikts, ka algu pieauguma grafiks ir indikatīvs. Proti, par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība lemtu atsevišķi, jo plānā iestrādāts, ka tas notiks, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai.
graSaskaņā ar grafiku zemākajai mēneša darba algas likmei pedagogiem jāpalielinās no pašreizējiem 710 līdz 750 eiro no šā gada 1. septembra, taču jaunā valdība secināja, ka 2019. gadā pedagogu algu palielinājums nenotiks. Finanšu ministrs iepriekš ieteica naudu meklēt IZM iekšējās rezervēs, tomēr atbildīgā ministre atzina, ka visu šogad nepieciešamo summu – aptuveni deviņus miljonus eiro – neizdosies atrast.
Ja valdība sagatavotajā budžeta projektā neiekļaus finansējumu turpmākai algu paaugstināšanai, skolotāji rīkos piketu pie Saeimas, bet, ja vēlāk arī parlaments viņus nesadzirdēs, skolotāji draud streikot eksāmenu laikā.
