LIZDA vadītāja sacīja, ka arodbiedrība atkārtoti lūgs valdībai ļaut pedagogiem strādāt attālināti pat tad, ja mācību process norisināsies klātienē. Vanaga norādīja, ka pašreizējā epidemioloģiskajā situācijā pedagogus nevar piespiest strādāt klātienē, jo ir pedagogi, kuri ir Covid-19 saslimšanas riska grupās vecuma un hronisku slimību dēļ.
Tāpat Vanaga atklāja, ka LIZDA sarunās ar valdību ceturtdien prasīs precīzāk veikt aprēķinus, lai neviens pedagogs nepaliek bez plānotā atbalsta. Vienlaikus arodbiedrība lūgs piemaksas tiem pedagogiem, kuri sniedz papildu konsultācijas.
Vanaga atzina, ka arvien vairāk pedagogiem konstatē profesionālo izdegšanu, ko izraisījusi papildu slodze. Tādēļ LIZDA uzskata, ka arī pedagogiem būtu jāsaņem psihologa atbalsts, lai mazinātu un novērstu profesionālo izdegšanu.
KONTEKSTS:
Valdība konceptuāli vienojās par "reģionu principu" mācību procesa organizēšanā. Proti, teritorijās, kurās saslimstība ar Covid-19 būs zemāka par noteikto slieksni, vispārizglītojošās izglītības iestādes drīkstēs atsākt mācības klātienē. No pirmdienas, 22. februāra, pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības klātienē atsāks 1.– 4.klases.
Ārkārtējo situāciju un dažādus pulcēšanās un pakalpojumu saņemšanas ierobežojumus, kas sākās jau no 9. novembra, valdība pagarināja vairākkārt, pēdējo reizi – līdz šī gada 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas.
Valdība vispirms lēma ziemas brīvlaiku 1.–6. klašu skolēniem pagarināt par nedēļu. 5.–6. klašu skolēni 11. janvārī atsāka mācības attālināti, bet 1.–4. klašu skolēniem ziemas brīvlaiks tika pagarināts vēl par divām nedēļām, kas rezultēsies arī ar mācību gada pagarinājumu.
7.–12. klašu audzēkņiem mācības attālināti notiek jau kopš rudens brīvlaika.
