Trešdien, 9.decembrī, notikušajā padomes sēdē Seile nepiedalījās, uz ko arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka šādi Seile paužot savu attieksmi pret nozari.
Kā norādīja Vanaga, ja pirmdien no amata nebūtu atkāpusies Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība"), šodien viņa lūgtu padomei balsot par Seiles demisijas pieprasījumu.
Izskanēja padomes viedoklis, ka šādam solim būtu bijis jābūt jau agrāk.
Tāpat padomes locekļi pauduši kritiku par vairāku Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu darbu, tomēr šo jautājumu arodbiedrība apspriedīs nākotnē.
Kā ziņots, LIZDA ieskatā IZM nepilda iepriekšpieņemtās vienošanās. Trešdien LIZDA padomes sēdē paaugstinātos toņos arodbiedrības vadība pārmeta IZM, ka, neskatoties uz noslēgto vienošanos līdz 7.decembrim arodbiedrībai iesniegt Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā tiktu atrunāts veids, kā aprēķināmas pedagogu algas, tas joprojām nav izdarīts.
IZM uz padomes sēdi ieradās ar prezentāciju, kurā tika aprakstīts papildinātais jaunais pedagogu darba samaksas modelis.
IZM pārstāve Modra Jansone uzsvēra, ka IZM strādā pie pašreizējā normatīvā regulējuma pilnveides, kā arī ir veikti visi nepieciešamie aprēķini, taču IZM pagaidām uztur ideju par jaunā algu modeļa ieviešanu. Viņa uzsvēra, ka, mēģinot veidot grozījumus esošajā kārtībā, neizdodas tajos integrēt vairākus pozitīvus jaunā modeļa aspektus.
Viņa arī sacīja, ka pirmdien, kad no amata atkāpās premjerministre Laimdota Straujuma (V), notikuši būtiski pagriezieni. Neskatoties uz to, ka IZM, kā sacīja Jansone, strādā pie abiem iespējamajiem ceļiem, pagaidām nav skaidrs, kāds būs jaunās valdības un jaunā ministra redzējums.
"Būs ļoti būtiski, kāds būs tālākais politiskais ceļš. Mēs nezinām, kādi cilvēki turpmāk pieņems politiskos lēmumus," sacīja Jansone.
Jau vēstīts, ka 27.novembrī notika izglītības darbinieku brīdinājuma streiks, kurā piedalījās gan vispārizglītojošās skolas, gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan sporta skolas, gan internātskolas, gan arī augstskolas un zinātnes iestādes.
LIZDA, organizējot streiku, izvirzīja divas prasības. Pirmā prasība bija novirzīt rezervētos deviņus miljonus eiro jau esošo noteikumu pilnveidei, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus visiem nozarē strādājošajiem, īpaši uzsverot pirmsskolas, mazo skolu, atbalsta personāla stāvokļa uzlabošanas nepieciešamību, kā arī pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli, ņemot vērā LIZDA priekšlikumus. Otrā prasība bija nodrošināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.
