Viņa pastāstīja, ka pēc valdības apstiprinātajiem ieteikumiem mācību gada uzsākšanai skolas sāk sagatavošanās darbus, bet dažādu skolu iespējas izpildīt šos ieteikumus ir atšķirīgas, turklāt tie ir ieteikumi, nevis likums.
Vanaga atzina, ka LIZDA gan vēlētos nacionālā līmenī noteiktu rādītāju, kad būtu jāievieš attālinātās mācības, nevis atstāt šo lēmumu pašvaldību ziņā, jo “kādam 8 saslimušie var likties “nekas traks”, kādam - ļoti daudz, bet tas lēmums ietekmēs daudzus skolotājus, vecākus, skolēnus”.
Viņa skaidroja, ka attālinātais un daļēji attālinātais darbs uzliek papildu pienākumus skolotājiem, bet neviens par to nerunā.
LIZDA un arī Izglītības ministrijas aptaujas pierāda, ka attālināto mācību laikā ievērojami palielinās slodze, nepieciešama saziņa ar vecākiem un atgriezeniskā saite skolēniem, un izskanēja trauksmes signāli no pedagogiem par izdegšanu, stāstīja Vanaga.
Tas būtu jāņem vērā, ja būs atkal jāievieš attālinātās mācības, jādomā par skolotāju palīgiem un to, kā palīdzēt pedagogiem, jo situācija, kad skolotāji paši apmaksā tehnoloģijas, programmatūru izmantošanu, nebūtu pieļaujama.
KONTEKSTS:
Izglītības procesu no 1. septembra plānots organizēt klātienē, ja epidemioloģiskā situācija ar Covid-19 izplatību būs līdzīga pašreizējai. Papildus šim scenārijam izstrādāts arī plāns B un C attālinātajām mācībām daļēji vai pilnībā.
Ārkārtējās situācijas laikā, kas bija izsludināta Covid-19 ierobežošanai un bija spēkā līdz 9. jūnijam, bija noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Arī mācības skolās notika attālināti. 12. klašu eksāmenu sesija notika no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, bet 9. klašu eksāmeni tika atcelti.
