Viņa atzina, ka LIZDA valdes sēdē nolemts izsūtīt visām pašvaldībām vēstules ar attiecīgo lūgumu.
Skolotāju arodbiedrība uzskata – situācija, ka par vienu un to pašu darbu pirmsskolas pedagogi saņems atšķirīgus atalgojumus, turklāt daļa var palikt bez vispār jebkāda algas pielikuma, nav pieļaujama.
Bažas par nevienlīdzību atalgojuma sistēmā pedagogu arodbiedrībai radušās pēc aizvadītajā nedēļā valdībā apstiprinātā pedagogu atalgojuma jaunā modeļa, kurā iekļauta atruna par iespēju pašvaldībām, kurām nav rocības pirmsskolas pedagogiem maksāt mazāk - 560 eiro lielu atalgojumu pārejas periodā.
Arodbiedrība cer līdz šā gada 17.augustam no visām pašvaldībām sagaidīt atbildi un aprēķinus par to spēju pirmsskolas pedagogiem atalgojumā maksāt lielāko summu – 620 eiro, nevis 560 eiro.
Pēc atbilžu saņemšanas LIZDA lems par turpmāko rīcību saistībā ar pedagogu atalgojuma reformu – par iespējamiem protestiem vai arī parakstu vākšanu par vienlīdzīga atalgojuma nodrošināšanu visiem pedagogiem.
“Līdz 17.augustam lūgsim sniegt atbildes, kāds ir viņu lēmums. Arī mūsu dalīborganizāciju priekšsēdētājiem ir lūgts, lai apzina situāciju uz vietām. Un tad, balstoties uz saņemtajām atbildēm, mēs 24.augusta padomē lemsim par turpmāko rīcību,” sacīja Vanaga.
“Mēs arī lēmām vērsties pie starptautiskām institūcijām, jo, piemēram, OECD rekomendācijas norāda, ka ir jābūt vienlīdzības veicināšanai īpaši pirmsskolas izglītības jomā,” sacīja Vanaga.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis pirms sēdes ar LIZDA pārstāvjiem atzina, ka Latvijas lielās pilsētas mēģinās nodrošināt prasīto atalgojumu pirmsskolas pedagogiem, taču nebūs tā, ka to visas spēs atļauties, jo budžetos nav ierēķināts tam nepieciešamais finansējums.
Spriežot pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas, Daugavpils pilsētai nepietiek naudas prasītā pirmsskolas pedagogu atalgojuma nodrošināšanai, piebilda Vanaga.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure neizslēdza iespēju, ka visas pašvaldības nevarēs atļauties nodrošināt visiem pirmsskolas pedagogiem atalgojumu 620 eiro apmērā. Līdz ar to vietvarās nebūs vienlīdzīgs atalgojums visiem pirmsskolas pedagogiem, sprieda Dundure.
“Atsevišķās pašvaldībās budžeta pieauguma nav – tās ir vesela rinda Latgales pašvaldību, kuras ir spiestas noteikt likmi. Un tātad lēmumus par savu budžetu pieņem, deputātiem balsojot, līdz ar to viņu rokās ir, kādu algu likmi noteikt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem,” norādīja Dundure.
Pašvaldību savienība arī norādīja, ka no savas puses uz novadiem vai pilsētām nekādu spiedienu šajā ziņā nevar izdarīt. Cik katra no tām spēj un ir gatava maksāt pirmsskolas skolotājiem, ir deputātu balsojuma ziņā.
Ar algu reformu saistīto noteikumu izskatīšanu atliek līdz piektdienai
Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgeris sašutis, ka skatīšanai valdībā vispār var nonākt pēdējā brīdī grozīti dokumenti, kas saistīti ar algu reformu ieviešanu un kas ar sociālajiem partneriem nav saskaņoti.
“Latvijā tiek pārkāpti sociālā dialoga principi, jo mēs esam ļoti daudz runājuši, mēs esam veidojuši šo sistēmu, kādā veidā valsts institūcijas organizē savu darbu, informē sociālos partnerus par dažādiem normatīvo dokumentu projektiem, un šeit atkal mēs redzam, ka piektdienas vakarā tiek iesniegti Ministru kabinetā dokumenti bez kādas saskaņošanas, bez kādas analīzes,” sacīja Krīgers.
LIZDA valdes sēdē nolemts lūgt arī valdības vadītāju Māri Kučinski (Zaļo un zemnieku savienība) un Izglītības un zinātnes ministriju uz nedēļu atlikt ar skolotāju algu reformu saistīto normatīvo aktu skatīšanu valdībā, jo arodbiedrībai nav bijusi iespēja iepazīties ar šiem dokumentiem. Lūgums ir uzklausīts, un saistītos noteikumus izskatīs piektdien, 15.jūlijā.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdienā” norādīja, ka izskatīšanai valdībā bija iesniegti noteikumi, kas saistīti ar profesionālo izglītību, sporta pedagogiem, mākslas, mūzikas, deju pedagogiem, bet kas ar arodbiedrību nebija saskaņoti.
Tā ir kārēja nerēķināšanās ar sociālajiem partneriem, sacīja Vanaga.
Viņa pieļāva, ka, iespējams, noteikumu projektos viss ir korekti, bet arodbiedrībai nebija iespējas to ieraudzīt un pārbaudīt.
“No sadarbības viedokļa, tas nav nekas labs un neliecina par konstruktīvu dialogu,” uzsvēra Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” atzina, ka LIZDA pārmetumiem var piekrist, taču “nekādā sociālā dialoga iespaidā 1.septembris nepārcelsies uz vēlāku laiku, mēs esam laiku trūkumā”, un jau kopš 25.aprīļa, kad ministrija sagatavoja reformas plānu, pietrūka politiskās gribas un projekts virzījās ārkārtīgi lēni.
Ministrs gan tā arī nespēja paskaidrot, kāpēc LIZDA pārstāvjus par iesniegtajiem projektiem neinformējam piektdien, kad tie bija sagatavoti.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 5.jūlijā, apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra.
Valdība un arodbiedrība iepriekš vienojās, ka skolotāju algas par vienu slodzi pakāpeniski pieaugs no 420 līdz 620 eiro mēnesī, un nākamgad septembrī līdz 680 eiro.
Taču otrdien valdība nolēma, ka bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz 5 gadu vecumam un kuriem algas maksā pašvaldības, algas tik strauji necels. Pašvaldībām būs obligāti jāpalielina algas no pašreizējiem 420 eiro par 30 stundu slodzi līdz 560 eiro par 40 stundu slodzi, kas būtībā nozīmē, ka alga nepieaugs. Pašvaldības gan varēs brīvprātīgi izlemt par lielākām algām.
Šādu pēkšņu un ar pedagogiem nesaskaņotu lēmumu nosodīja LIZDA.
Iepriekš uzrunājot vairāk nekā 20 pašvaldības, Latvijas Televīzija lielākoties saņēma atbildes “vēl nezinām”, “rēķināsim”, “mēģināsim maksāt 620 eiro, bet vēl nesolām”. Tikai nedaudzas vietvaras skaidri apliecina, ka maksās lielāko summu.
