Ceturtdien, 29.oktobrī, arodbiedrība turpinās izlīgšanas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Taču, ja šajā komisijas sēdē lēmums būs arodbiedrībai nelabvēlīgs, LIZDA lems par streika pieteikšanu.
Vanaga gan pieļāva – ja izdosies atrast kompromisu, tad vēl būs iespējams apturēt iesāktos soļus streika procedūrā.
Vanaga norādīja uz virkni jautājumu, kas būtu jārisina, tostarp neesot atbildes, kas notiek ar pirmsskolas pedagogiem, atbalsta personālu, augstāko izglītību un slodzes palielināšanu. Jaunajā modelī gan netiek runāts par zinātnieku atalgojumu, taču tā ir viena no LIZDA papildu prasībām, Vanaga piebilda intervijā Latvijas Radio.
Viņasprāt, ir iespējams panākt kompromisu, bet tas ir politikās gribas jautājums. Šoreiz gan esot jautājums par politisko gribu atrast nepieciešamo finansējumu nozarei.
Viņa uzsvēra, ka līdz šim sarunas nav nesušās pozitīvus rezultātus. “Izskatās, ka uz streiku ejam, lai gan tas nebija pašmērķis. Ja arodbiedrība izsmēlusi visus citus pārrunu, komunikācijas resursus, tad nekas cits mums neatliek, kā runāt par galējā līdzekļa izmantošanu – streiku,” komentēja Vanaga.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile intervijā LTV pauda cerību, ka ceturtdien plānotā saruna nebūs vienīgā. Iepriekšējā sarunu reizē pagūts pārrunāt vienu no septiņiem jautājumiem, un ministre cer izdiskutēt arī pārējos. Viņa situāciju raksturoja kā samērā sarežģītu, jo jāatrod kompromiss starp grupām ar kardināli pretējiem viedokļiem.
Ziņots, ka vēl vasarā LIZDA un Izglītības ministrija bija ļoti tuvu kompromisam par jaunā pedagogu atalgojuma modeļa gala versiju. Taču nu abas puses atkal ir pretējās ierakumu pusēs.
Paralēli izlīguma sarunām ar ministriju arodbiedrība sākusi streika procedūru. Līdz 30.novembrim tiks apzināts streikot gribētāju skaits izglītības darbinieku arodbiedrības pašvaldību dalīborganizācijās. LIZDA vadītāja neizslēdz arī iespēju prasīt ministres demisiju.
Arodbiedrība nākusi klajā ar saviem aprēķiniem, kas rāda – ieviešot modeli, atalgojuma sarukums draud daudz vairāk skolotāju, nekā iepriekš informējusi ministrija. LIZDA aprēķinos ņēma vērā tikai skolotāju algas, bet ministrija – arī skolas administrācijas algas.
Jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums - vairāk par desmit miljoniem eiro nākamā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpat nepieciešams finansējums no pašvaldību budžeta.
