LIZDA: Jaunais skolotāju algu modelis – brāķis; streiks ir neizbēgams

Lai gan skolotāju arodbiedrība un pašvaldības iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto jauno skolotāju atalgojuma modeli, valdība turpina to virzīt tālāk. Arodbiedrība to uzskata par brāķi un atzīst, ka streiks ir neizbēgams, intervijā Latvijas Radio sacīja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Viņa sacīja, ka  izglītības nozare un pašvaldības gatavas pārmaiņām, taču tām jābūt pārdomātām, bet jaunais modelis ir brāķis, to pateikuši gan sociālie partneri, gan visas 119 pašvaldības, un to nevar ieviest ar tik daudzām nepilnībām, norādīja Vanaga.

Viņa sacīja, ka šāda skolotāju atalgojuma modeļa virzīšana ir neprofesionalitāte un nespēja plānot ilgtermiņā, “nevar saprast - netīši vai tīši neprofesionalitātes aspekti, kas pieļauti pie modeļa izstrādes." Tāpēc nozare ir streika priekšvakarā, un pat tie, kas “bija stiprās pārdomās”, tagad atbalsta streiku.

Jautāta, vai streiks ir neizbēgams, Vanaga atbildēja: “Diemžēl jā”.

Visticamāk, streiks notiks novembrī, nevis oktobrī, kad ir skolēnu brīvlaiks. Par streika procedūru un datumu arodbiedrības padome lems trešdien.  

Vanaga skaidroja, ka jaunais modelis būtiski pasliktinās daudzu nozarē strādājošo situāciju. Piemēram, Pierīgā daudzi skolotāji saņem 1200 eiro par likmi, bet ministrija plāno noteikt maksimālo likmi 1000 eiro, un arodbiedrība nav saņēmusi atbildi, kāds ir pamatojums šādai algas samazināšanai.   

Valstī nav krīze, lai tik būtiski mazinātu algas ievērojamai nozares darbinieku daļai, ir jācenšas paaugstināt mazas algas, nevis apcirpt lielākas, norādīja Vanaga.  

Arī premjerministre Laimdota Straujuma ( “Vienotība”) LTV “Rīta Panorāmai” pauda, ka, palielinot finansējumu kopumā par 30 miljoniem eiro nākamgad, nevar būt situācija, ka algas samazinās.  Taču kopumā jaunajā skolotāju atalgojuma modelī ir pozitīvie aspekti un pie tā jāstrādā.

Straujuma arī atzina, ka skolotājiem ir tiesības uz streiku, “bet mēs turpinām strādāt, jo nu... ko dos streiks..”

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis tiek izstrādāts, lai risinātu pašreizējā kārtībā konstatētās problēmas. Paredzēts, ka modelis vienkāršos un sistematizēs pašreizējo pedagogu darba samaksas un dotāciju piešķiršanas kārtību. Algas pieaugums tiek solīts 70% pedagogu.

Jaunais atalgojuma modelis tiks balstīts uz pieciem galvenajiem elementiem. Pirmais no tiem ir precīzāks skolēnu izglītošanai nepieciešamo stundu skaits. Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka jaunais modelis precīzāk aprēķina nepieciešamo mācību stundu skaitu un programmu koeficientu un stundu skaits tiek pielāgots mācību programmām.

Otrais elements ir skolēnu un skolotāju skaita proporcija, kas tiek aprēķināta atkarībā no skolēnu skaita skolā. Šajā posmā tiek aprēķināts, cik pedagogu amata vienību, kas katra ir 36 darba stundas nedēļā, nepieciešams skolai atkarībā no skolēnu skaita un mācību programmām.

Trešais elements ir noteikta 36 darba stundu nedēļa. Šajā gadījumā tiktu būtiski mainīta izpratne par pedagoga darba pienākumiem. Lai mazinātu skolotāja darba fragmentāciju un iekļautu apmaksātajā darba laikā visus pedagoga pienākumus, jaunais modelis ir balstīts uz 36 stundu darba nedēļu. Šajā laikā iekļautas gan mācību stundas, gan individuālais darbs un darbs ar vecākiem, gan līdzdalība skolas attīstībā. Darbs tiks plānots gada griezumā. Atbilstoši darba likumdošanai pedagogs pie viena darba devēja var strādāt līdz 40 stundām nedēļā.

Nākamais elements ir mēneša atalgojuma noteikšana atkarībā no vidējā klases lieluma skolā vai skolas lieluma. Vispārizglītojošo skolu skolotājiem alga tiek noteikta atkarībā no vidējā klases lieluma skolā. Atbilstoši vidējam bērnu skaitam grupā noteikts arī pirmsskolas pedagogu atalgojums. Savukārt citu pedagogu amatalgas ir atkarīgas no skolas lieluma vai ir fiksētas.

Pēdējais elements ir lielāks skolēniem pieejamais atbalsta personāla skaits. Jaunais modelis paredz palielināt finansējumu skolu psihologiem, logopēdiem, karjeras pedagogiem un bibliotekāriem. Finansējums atbalsta personālam tiek piešķirts pašvaldībām, balstoties uz skolēnu skaitu to skolās.

Jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums - vairāk par desmit miljoniem eiro nākamā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpat nepieciešams finansējums no pašvaldību budžeta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti