LIZDA iebilst augsti kvalificētu viesstrādnieku sarakstā iekļaut zinātniekus

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iesniegusi Ministru kabinetam iebildumus par zinātnieku iekļaušanu sarakstā ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

Diskusijas par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto profesiju sarakstu norit kopš 2017.gada vasaras. Iekļaut zinātniekus šajā profesiju sarakstā rosināja Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA), kas norādīja, ka Latvijā pietrūkst vismaz 16 000 darbinieku ar augstāko izglītību zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas nozarēs.

LAĶĪFA atzina, ka valsts iekšējās rezerves nav pietiekamas minētā speciālistu iztrūkuma aizpildīšanai vidējā termiņā, tāpēc nepieciešams atvieglot nosacījumus ārzemju speciālistu uzaicināšanai darbā Latvijas uzņēmumos un pētniecības iestādēs. Viedokļu apkopošanas gaitā Izglītības un zinātne ministrija šim priekšlikumam neiebilda.

Taču LIZDA šīs nedēļas beigās iesniedza atzinumu, ka tā iestājas pret zinātnieku iekļaušanu profesiju sarakstā un neatbalsta noteikumu projekta tālāku virzīšanu.

LIZDA norādīja, ka Latvijā ieguldīti apjomīgi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, lai attīstītu vietējo zinātnieku un pētniecības potenciālu un vaicā - kāda ir šo ieguldījumu atdeve jauno zinātnieku un speciālistu sagatavošanā?

Tāpat LIZDA iebilst pret sarakstā minētajām profesijām kā tādām, kurās nav iespējams aizpildīt vakances, proti, "vadošais pētnieks", "pētnieks" un "zinātniskais asistents". "Tie ir zinātniskajās institūcijās vēlēti akadēmiski amati, kuros netiek saņemts adekvāts atalgojums, jo Latvijā jau ilgstoši netiek nodrošināts bāzes finansējums atbilstoši Zinātniskās darbības likuma normām. Piesaistot ārvalstu zinātniekus privātajā sektorā, veidosies vēl izteiktāka nevienlīdzība atalgojuma ziņā starp zinātniekiem, kas nodarbināti privātajā sektorā, un tiem, kuri strādā valsts zinātniskajās institūcijās," skaidroja arodbiedrībā.

LIZDA uzskata, ka prioritāri valstī ir jānodrošina zinātnes finansējums atbilstoši pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu esošajiem un topošajiem Latvijas zinātniekiem.

Tāpat arodbiedrībā uzsvēra, ka, mākslīgi palielinot konkurenci un veicinot trešo valstu pilsoņu ienākšanu darba tirgū zinātnes jomā, var veidoties vēl lielāki bezdarba riski un spiediens uz sociālo budžetu. "Piemērojot ārzemniekiem atvieglotus nosacījumus, pastāv risks, ka Latvijas zinātniekiem tiks radīta vēl nedrošāka darba vide, nekā tā ir pašlaik - zinātnē vēlētajos akadēmiskajos amatos ir terminētie līgumi uz sešiem gadiem, pētniecības projektos eksistē pārrāvumi. Apšaubāma ir trešo valstu personu imigrācijas veicināšana, kas var radīt nedrošas darba vietas Latvijas zinātniekiem," pauda LIZDA.

LIZDA uzskata, ka pašreizējais noteikumu projekts neveicina Latvijas zinātnes attīstību, turpina radīt nevienlīdzību zinātnē nodarbināto atalgojumā un neveicina zinātnē nodarbināto darba stabilitāti un drošību. Tāpēc LIZDA lūdz rast iespēju tikties visām iesaistītajām pusēm, noteikumu projekta atkārtotai izskatīšanai pieaicinot arī Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātņu padomes, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības un Rektoru padomes pārstāvjus.

LETA jau rakstīja, ka pret EM izstrādāto sarakstu ir arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS), kurai ir iebildumi pret atsevišķu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) profesiju iekļaušanu augsti kvalificētu viesstrādnieku sarakstā.

Uz nepieciešamību iekļaut IKT jomas ekspertus sarakstā norādīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija un uzņēmuma "Accenture" Latvijas filiāle. Taču LBAS pauda iebildumus pret atsevišķu IKT profesiju iekļaušanu šajā sarakstā, piemēram, sistēmanalītiķis, programmēšanas inženieris, programmētājs, informatīvo sistēmu projektētājs un datubāzes programmētājs.

LBAS ieskatā minēto profesiju pārstāvji var savu darbu veikt attālināti no jebkuras vietas ārpus Latvijas, līdz ar to nav obligāta šādu speciālistu fiziska klātbūtne Latvijā un attiecīgi ārzemnieku uzaicināšana darbam Latvijā.

Iepriekš diskusijas notika arī par laukstrādnieku, pārtikas rūpniecības strādnieku un kravas auto vadītāju iekļaušanu šajā sarakstā, tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka šīs profesijas sarakstā netiks iekļautas, jo EM izstrādātais saraksts paredz augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti.

Plānots, ka EM izstrādāto sarakstu ar profesijām, kurās varētu piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm, valdība pieņems nākamnedēļ, 20.februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti