ĪSUMĀ:
- Līvānos ir divas spēļu zāles; divas ieceres atteiktas, par vienu no tām vēl tiesājas.
- 2020. gadā dome mainīja teritorijas plānojumu, liedzot azartspēles centrā.
- Divām esošajām zālēm ļautu strādāt vēl 5 gadus.
- Plānojumu apturēja VARAM, jo atklāja nepilnības.
- VARAM: Dome mainīja 20 plāna punktus jau pēc sabiedriskās apspriedes.
- VARAM: Jānosaka vietas, kur azartspēles rīkot drīkst.
- Līvānu dome plāno dokumentu precizēt, bet turpināt ierobežot azartspēles.
Līvānos jautājums par azartspēļu nepieciešamību tika aktualizēts jau 2018. gadā. Tolaik Līvānos jau darbojās divas šādas vietas un pašvaldībā tika saņemti vēl divi iesniegumi par divu jaunu spēļu zāļu atvēršanu. Lai noskaidrotu iedzīvotāju domas par to, vai nepieciešamas jaunas šādas vietas, tika rīkota aptauja, kurā no vairāk nekā 1220 iedzīvotājiem 96% bija pret.
Pēc jaunu azartspēļu atļauju neizsniegšanas uzņēmējs vērsās tiesā.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods no partijas "Latvijas attīstībai" stāstīja, ka pašvaldība “ļoti ātri tika galā ar vienu adresi, tur bija jauniešu centrs blakus, un mēs ātri attiesājāmies. Un par otru jautājumu mums divus gadus notiek tiesvedība, tuvākajā laikā Administratīvās lietas kasācijas instancē tiks izskatīts Augstākās tiesas Senātā, mēs esam aizgājuši tik tālu!”
Ņemot vērā tiesvedību un iedzīvotāju aptaujas rezultātus, lai ierobežotu un pilsētas centrā neatļautu atrasties šādām vietām, Līvānu novada domē 2020. gada sākumā tika uzsākts process, lai mainītu Līvānu novada teritorijas lokālplānojumu, kas pilsētas attiecīgajā teritorijā aizliegtu darboties azartspēlēm.
Tas aizliedz atvērt jaunas spēļu zāles šajā teritorijā, kas “ir tikai trešā daļa pilsētas, pārējā var to darīt”, norādīja Vaivods.
Savukārt divām jau esošajām zālēm atbilstoši likumam piecus gadus pēc teritorijas plānojuma maiņas ļaus turpināt darbu, pēc pieciem gadiem tās varētu mainīt atrašanos vietu vai pamest Līvānus. “Tas nav tā, ka Līvānos nevar būt, tas ir tikai ierobežojums,” skaidroja Vaivods.
Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apturēja domes saistošos noteikumus, jo konstatēja, ka teritorijas plānojuma izstrādes dokumentā ir vairāki pārkāpumi. Un tas nav saistīts vien ar azartspēļu aizliegumu.
“Tās būtiskākās lietas, ko mēs redzējām, bija procesa pārkāpumi – pašvaldības labojumu un izmaiņu apjoms dokumentā pēc tam, kad tas bija publiski apspriests, tā bija viena lieta, un tas bija būtisks procesuāls pārkāpums,” skaidroja valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Pēc publiskās apspriešanas dokuments mainīts vairāk nekā 20 punktos. Neatbilda arī grafiskā daļa ar aprakstošo, dokumenta nepilnības uzskaitīja Ilze Oša.
“Un visbeidzot, ja mēs runājam par azartspēlēm, tad šeit tas iebildums bija, ka plānojumā ir aizliegtas, no tāda vērtējuma viedokļa pašvaldībai ir tiesības atļaut noteiktās vietās, bet ne paredzēt vispārīgu aizliegumu – visaptverošu; šeit mums bija aicinājums vērtēt, kur drīkst, nevis pateikt, ka nedrīkst nekur,” skaidroja Oša.
Ingūna Draudiņa – VARAM Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta direktore Ingūna Draudiņa savukārt skaidroja, ka “konkrētajā gadījumā ar atrunu, ka tie ir redakcionāli labojumi, veiktas daudzas izmaiņas publiski apspriestajā redakcijā, līdz ar to apstiprinātā redakcija nav tā, kura tika publiski apspriesta.”
Rīkojumā, ko ministrija nosūtījusi pašvaldībai, minētas vēl vairākas neatbilstības, kas gan neattiecas uz azartspēļu nozari, piemēram, ka lokālplānojumā noteiktais gājēju celiņu platums un veloceliņu platums, kā arī termins “veloceliņš” neatbilst normatīviem.
Pašvaldība var strādāt pie jauna dokumenta, novēršot neatbilstībās.
“Pārstrādāsim šo plānojumu un veiksim jaunajā redakcijā šī plānojuma publisko apspriešanu un sniegsim ministrijā atkārtoti. Es domāju, tas prasīs mums pāris mēnešus, ja nebūs kaut kādas aizķeršanās. ,” pauda Andris Vaivods.
Līvānos turpinās iesākto procesu ierobežot azartspēļu darbību pilsētā.
Tikmēr Latvijas Spēļu biznesa asociācijā pauž viedokli, ka legālo spēļu zāļu aizliegšana neatrisinās problēmu, jo tie, kuri vēlēsies spēlēt azartspēles, atradīs iespējas to darīt nelegāli.
“Pagājušajā gadā ārkārtas situācijas laikā tika aizliegtas arī interneta azartspēles, ko pēc tam Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja, ka tas nebija pareizi. Tajā brīdī nelegālā interneta daļa būtiski palielinājās – par vairāk nekā 10%. Tas nozīmē to, ka cilvēki spēlē, cilvēki meklē iespējas spēlēt. Tas bizness, ja tas tiks tā ierobežots, ka legālajam uzņēmējam nekāda interese vairs nav ar to nodarboties, tad, kā rāda citu valstu piemērs, tā vieta tukša nepaliks. Vai mums vajag, lai ar to sāk nodarboties organizētā noziedzība? Droši vien, ka nē,” sprieda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.
Tāpat asociācijā uzsvēra, ka nozari šobrīd regulē gan valsts, gan pašvaldības, tādēļ nereti rodas neskaidrības.
Problēmas risināšanai Finanšu ministrija izstrādājusi “Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam”, bet vakar valdības sēdē lēmums par tām netika pieņemts, jo vairums ministru iebilda, ka šajās pamatnostādnēs pašvaldībām ir ierobežotas iespējas pašām pieņemt lēmumu – atļaut vai neatļaut savā pašvaldībā atvērt azartspēļu vietas.
Finanšu ministrija apņēmusies mēneša laikā uzlabot dokumentu, paredzot pašvaldībām iespēju pieņemt lēmumu par azartspēļu darbību savā teritorijā.
