Katastrofu seku pārvaldības mācību laikā Līvānos tika imitēta avārija, kuras laikā notikusi dīzeļdegvielas noplūde no kravas vilciena vagona, tāpat arī izcēlies ugunsgrēks pasažieru vilcienā, no kura bija nepieciešams izglābt cietušos.
Mācībās piedalījās gan “Latvijas dzelzceļa” pārstāvji, gan iesaistītie dienesti – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts policija, Valsts vides dienests, Līvānu sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisija, kā arī citas institūcijas.
“Dzelzceļš mums ir paaugstinātas bīstamības objekts. Katrā paaugstinātas bīstamības objektā mums ir izvietotas ugunsdzēsības un glābšanas vienības, kur ir gan palīdzības vilciens, kas domāts tam, ja notiek kāda nelaime uz dzelzceļa, piemēram, kravas vilciens noiet no sliedēm, tas jāuzceļ atpakaļ, un, protams, arī ugunsdzēsēju vilciens. Mēs šādas mācības veicam lielajās stacijās ik pēc diviem gadiem,” stāstīja “Latvijas dzelzceļa” Ārkārtējo situāciju un atjaunošanas līdzekļu daļas vadītājs Aivars Straume.
Par katastrofu seku likvidēšanu uz dzelzceļa ir atbildīgs “Latvijas dzelzceļš”. Tieši šī uzņēmuma pārstāvji aktivizē apziņošanas sistēmu, lai piesaistītu citus dienestus un institūcijas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam primārais bija izglābt cietušos, tikai tad viņi iesaistījās bīstamās vielas noplūdes novēršanā un citos darbos.
“Tālāk tika izveidots štābs, kur bija vairāki pārstāvji no Latvijas Dzelzceļa, no policijas, no ugunsdzēsējiem, mēs štābā esam kopā no visiem dienestiem, koordinējam, kas nepieciešams, nododam informāciju mūsu glābšanas darbu vadītājam, kurš tālāk var vadīt resursus glābšanas darbiem, ķīmiskās avārijas novēršanai un likvidēšanai,” stāstīja VUGD Latgales reģiona brigādes Preiļu daļas komandieris Kaspars Vaivods.
Paralēli darbam notikuma vietā tika sasaukta Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēde, kuras laikā tika lemts par pasākumiem darbā ar iedzīvotājiem.
Komisijai šādos gadījumos jākoordinē gan cietušo nogādāšana uz slimnīcu, gan apkārtējo iedzīvotāju evakuācija no apdraudējuma zonas, gan šo iedzīvotāju izmitināšana.
“Uzreiz mēs varam izmitināt vairāk nekā 200 cilvēkus, bet ilgākā laika periodā mēs varam līdz 1000 cilvēku izmitināt un paēdināt. Tur iesaistās arī lauku skolas. Mums nav problēmu, autobusi arī septiņi ir iesaistīti pārvadāšanā un Zemessardzes rota. Mēs nezinājām, ka mums Zemessardzē Rēzeknē ir ķīmiskās novērošanas un ķīmisko vielu atklāšanas centrs, kas var palīdzēt arī Vides pārvaldei, ja tā nebūtu dīzeļdegviela, bet būtu kāda ķīmiskā viela. Viņus varam iesaistīt,” stāstīja Līvānu sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Andris Vaivods.
Atbildīgie dienesti uzsver, ka viss notika ļoti operatīvi, jo imitācija tika organizēta apdzīvotā vietā. Realitātē viss notiktu lēnāk, sevišķi tad, ja avārija būtu tālu no iesaistīto dienestu atrašanās vietas, piemēram, meža vidū.
Dienesti atzīst, ka mācības noritējušas veiksmīgi, un pauž secinājumu, ka sadarbība un komunikācija starp iesaistītajām institūcijām gadu laikā ir kļuvusi daudz labāka.
