Līvānos esošā stikla pūšanas darbnīca, kas testa režīmā tika atklāta pagājušogad, ir vienīgā Latvijā, kur interesenti no malas var vērot stikla pūšanas un apstrādes procesus.
Pats stikla mākslinieks Aleksandrs šajā sfērā strādā jau 33 gadus. Šobrīd mākslinieks ir viens no diviem profesionālajiem aroda meistariem Latvijā.
Aleksandrs atzīst, ka neredz šīs jomas industriālu attīstību Latvijā vismaz tuvākos 10 gadus.
Tam piekrīt arī Latgales mākslas un amatniecības centra vadītāja Ilze Griezāne. “Šis amats ir uz izmiršanas robežas. Šobrīd, man liekas, ir divi aktīvi strādājoši cilvēki, kas vēl šo amatu pieprot. (..) Ja salīdzina ar to, ka kādreiz Latvijā bija stikla fabrikas, tad šobrīd darbojas divas stikla studijas Jūrmalā un pie mums šeit Līvānos,” saka Griezāne.
Viens no iemesliem, kādēļ arods pamazām izzūd, ir tas, ka valstī nav stikla fabriku.
Turklāt pašu arodu ir iespējams apgūt vien pie meistara. Turklāt stikla izstrādājumu ražošanas process ir ļoti dārgs – stikla pūšanas darbnīcas izmaksas dienā sastāda ap 200 eiro.
Kā stāsta stikla pūšanas meistars un darbnīcu ierīkotājs Marks Ektrands, stikla pūtēju meistaru skaits samazinās ne vien Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. “Jums jāsāk mācīt. Tā ir milzīga problēma ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. (..) Kauņā ir akadēmija, kurā ir stikla studija, bet studenti tur neko neveido. Viņiem ir meistars, kurš visu izdara viņu vietā. Tā viņi neko neiemācās – un jā, tā ir milzīga problēma, jo no kurienes tad nāks nākamie darbinieki un stikla mākslinieki… Es nezinu,” zināmu pesimismu neslēpj stikla pūšanas meistars no ASV pilsētas Sietlas Marks Ektrands.
Viņš gan intervijā atklāja, ka jau oktobrī durvis vērs vēl viena stiklā pūšanas darbnīca Rīgā, bet, neskatoties uz to, Līvānu pilsēta aicina ikvienu, kam ir interese par stikla pūšanas aroda apgūšanu, atsaukties. Lai gan jāmācās ir daudz, darbs ir ne vien ļoti aizraujošs, bet arī rets un ļoti radošs.
