Literāti, valodnieki un mūziķi atbalsta izglītību tikai latviski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijas rakstnieki, valodnieki, dzejnieki un mūziķi publiskā vēstulē pauduši atbalstu izglītības ministra Kārļa Šadurska (“Vienotība”) iecerei pēc trim gadiem vidusskolās pāriet uz mācībām tikai valsts valodā.

Kultūras un izglītības jomas pārstāvji uzsver, ka pēc 27 nepiedodami nokavētiem neatkarīgās Latvijas gadiem izglītība latviešu valodā būtu nepieciešams un pašsaprotams lēmums. Jaunieši būtu ieguvēji, un tas būtu arī saliedētas sabiedrības stūrakmens.

“Neizlocīsimies, neklaigāsim līdzi muļķīgām manipulācijām un iedomātām problēmām. Domāsim un darīsim nešaubīgi: Latvijā - latviešu valodu! Izglītība latviešu valodā arī mazākumtautību skolās Latvijā - situācijai un iespējām atbilstošs, nepieciešams un pašsaprotams lēmums. Tas nozīmē vienā - latviešu - valodā saprasties spējīgu sabiedrību. Daudzveidīga etniskā un kultūras identitāte, daudzveidīga valodu ainava Latvijā ar latviešu valodu kā izglītības un sabiedrības saziņas un saprašanās pamatu - tas ir lēmums, kas visiem nozīmē tikai ieguvumus. Latviešu valoda ir saliedētas sabiedrības stūrakmens,” teikts rakstnieku, dzejnieku un mūziķu atklātajā vēstulē.

“Līdztekus uzsveram nepieciešamību mērķtiecīgi un nevis formāli, bet faktiski sekmēt latviešu valodas kā izglītības valodas izmantošanu mazākumtautību pirmsskolas, sākumskolas un pamatizglītības iestādēs. Tas ir labvēlīgākais laiks, kad mazākumtautību bērni var ar vismazāko piepūli apgūt savas valsts valodu – latviešu valodu, nodrošinot visvieglāko iekļaušanos turpmākajā izglītības procesā un Latvijas sabiedrībā,” norādīts vēstulē.

Vēstuli parakstīja rakstniece Gundega Repše, dzejniece Ruta Štelmahere,  mūziķis Ivars Cinkuss, rakstnieks Māris Bērziņš, dzejniece Daina Sirmā, izdevniecības „Pētergailis” vadītāja Inguna Cepīte, pedagoģe Elīna Apsīte, rakstniece Kristīne Ulberga,  mūziķe Līga Paegle, rakstniece Dace Rukšāne, valodnieks, skolotājs Normunds Dzintars, „Skrivanek Baltic” direktors Vasilijs Ragačevičs,  pedagoģe Ieva Vizule, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, dzejniece, skolotāja Iveta Šimkus, valodniece Liene Markus-Narvila, dzejniece, prozaiķe Jana Egle, ekonomikas jautājumu speciālists ASV vēstniecībā Latvijā Guntars Vičmanis, valodniece Silga Sviķe, rakstniece, žurnāliste Dace Judina-Nīmane, komponists, dizaineris Arturs Nīmanis,  valodniece, literāte Ineta Stadgale, mūzikas skolotāja Ināra Vičmane,  publiciste, redaktore Rudīte Kalpiņa,  pedagoģe Lorija Cinkusa, fotogrāfs, datorgrafiķis Jānis Indāns, tulkotāja Ieva Numure, Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja Eva Birzniece,  valodnieks Jānis Veckrācis.

Tikmēr Valmieras 2. vidusskolā neredz jēgu mazākumtautību skolu reformai.

Tai ir vairāk politiski, nekā pedagoģiski mērķi, tā ieceri vērtēja Valmieras 2. vidusskolas direktors Andrejs Gluhovs. Viņa vadītajā skolā tiek īstenots bilingvālais izglītības modelis, un skolas direktors uzskata, ka šī sistēma jauniešiem ļauj sekmīgi konkurēt gan augstākajās mācību iestādēs, gan vēlāk arī darba tirgū.   

Valmieras 2.vidusskola savulaik bija viena no pirmajām mazākumtautību skolām Latvijā, kas uzsāka īstenot bilingvālo izglītības modeli. Gluhovs atcerējās, ka toreiz pret bija daudzi vecāki, tomēr stāstot un skaidrojot, cilvēki reformas jēgu saprata. Toreiz reformai bija pedagoģisks pamatojums, bet tagad ministrijas iecerei direktors īsti jēgu nesaskata.  

Gluhovs uzsvēra, ka mazākumtautību skolu absolventu priekšrocība ir ne tikai valodu zināšana, bet arī spēja mācīties vairākās valodās, kas līdz ar gaidāmo reformu tiks liegta.  

Šobrīd Valmieras 2. vidusskolā latviešu valoda bērniem intensīvi tiek mācīta jau sākumskolas līmenī. Netrūkst audzēkņu, kas pēc 9. klases izvēlas turpināt mācības kādā no pilsētas ģimnāzijā vai arī, kārtojot centralizētos eksāmenus, uz jautājumiem atbildēt latviešu valodā. Tas pierāda, ka skolas audzēkņiem jau šobrīd ir pietiekami augstas valsts valodas zināšanas. Tai pašā laikā nevar noliegt, ka katram bērnam ir savs zināšanu un prasmju līmenis, un Gluhovs uzskata, ka par bērnu šajā reformā tiek domāts vismazāk.  

Valmieras 2. vidusskola šobrīd ir vienīgā mācību iestāde Vidzemes reģionā, kas īsteno mazākumtautību mācību programmu.

Jau ziņots, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā - jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;

12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;

9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;

No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;

No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti