Lipkes balvas veidols ir malkas pagale. „Mums likās, ka tas ir ļoti simboliski,” saka Māris Gailis. „Memoriāla direktore Lolita Tomsone vēl izdomāja [pieklikt] klāt teicienu „Viena pagale nedeg” – ir jābūt vairākiem, lai kaut kas darbotos, lai rastos enerģija un siltums. Bet pats galvenais, ka šī malkas pagale – tie, kas ir apmeklējuši muzeju, varbūt būs pamanījuši, – ir īpašā statusā. Jo zem malkas pagalēm bija noslēpta ieeja bunkurā.”
Pirmo Žaņa Lipkes balvu nolemts pasniegt vēsturniekam Marģeram Vestermanim, kurš pats savulaik izglābās no Rīgas geto un visu mūžu veltījis ebreju glābēju apzināšanai un viņu piemiņas glabāšanai. Viņš arī izveidojis muzeju „Ebreji Latvijā”.
„Es domāju, ka tas ir brīnišķīgi,” par apbalvojumu saka vēsturnieks. Viņš uzsver – šāda balva pienāktos ļoti daudziem drosmīgiem ļaudīm:
„Es domāju, ka mums būtu jāatzīmē arī karagūstekņu glābšana. Tie bija pilnīgi sveši cilvēki! Citi viņus uztvēra kā no naidīgās puses, bet, redzot šo šausmīgo postu, badu un nespēku, cilvēku sirds vienkārši darbojās pretī prātam. (..) Tas ir gandrīz neticami – veikt kaut ko tādu. Cilvēks riskē ar visu, kas viņam ir dārgs – nu, kas var būt dārgāks par savu un tuvinieku dzīvību? – lai glābtu līdzcilvēkus. Tas ir augstākais, ko mēs vispār varam paveikt!”
Marģers Vestermanis šogad cer pabeigt grāmatu par ebreju glābējiem Latvijā. Viņš pats balvu gribot piešķirt Lipkes memoriāla direktorei Lolitai Tomsonei un vēsturniekam Kasparam Zellim, kuri aizpērn sāka rīkot piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa Rumbulas slaktiņa atcerei.
„Es biju tiešām aizkustināts līdz sirds dziļumiem. Bet es mazliet baidījos, kā to uzņems sabiedrība, vai nebūs kādi huligāni. Bet nebija nekādas policijas! Bija brīnišķīga atmosfēra. Atnāca sabiedrībā pazīstami cilvēki – mākslinieki, aktieri, zinātnieki un vienkārši cilvēki, un klusējot nolika savu svecīti. Tas bija tik brīnišķīgi! Bieži vien klusēšana ir nozīmīgāka par garām runām, sevišķi, ja tās ir oficiālas runas,” secina Vestermanis.
Žaņa Lipkes balvu turpmāk plānots pasniegt ik gadu, godinot tos, kas totalitāro režīmu noziegumu laikā glāba cilvēkus dažādās frontēs.
„Tas ir veids, kā labāk runāt par šo tēmu. Jo Žaņa Lipkes stāsts ir ļoti audzinošs. Un, ja par to dzird tādā pievilcīgā veidā jauni cilvēki, tad tas, cerams, atstāj iespaidu uz viņiem. Un tas ir mūsu mērķis. Tikpat labi šādu balvu būtu nopelnījis, piemēram, cilvēks, kas veda bēgļus ar laivu pāri jūrai 1944.gadā. Un tādi kandidāti arī ir,” stāsta Māris Gailis
Žaņa Lipkes balvu pasniegs 1.februārī Lipkes memoriālā, kur ar priekšlasījumu par glābēju motivāciju uzstāsies arī balvas pirmais saņēmējs, vēsturnieks Marģers Vestermanis.
