Nākamā gada valsts budžetā autoceļiem un to uzturēšanai tiks novirzīti 255,3 miljoni eiro. Ceļu stāvoklis daudzviet ir kritisks, tāpēc ministrs meklēs papildus finansējuma avotus to sakārtošanai. Kā viena no iespējām ir aktīvāka diskusija ar pašvaldībām, aicinot pārņemt ceļus savā pārziņā, teikts Satiksmes ministrijas paziņojumā medijiem.
Autoceļu uzturēšanai un remontdarbiem kopumā paredzēti aptuveni par 70 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. Nākamajā gadā 94 kilometru ceļu remontdarbos izmantos pēdējos esošā Eiropas Savienības (ES) finansējuma perioda līdzekļus.
Nākamajā gadā remontdarbi turpināsies uz ceļiem 391 kilometrā par valsts budžeta līdzekļiem. Reģionālajos ceļos turpmākajos trīs gados plānoti tikai uzturēšanas darbi, bet tam paredzēts par 8 miljoniem mazāk nekā šogad.
Sliktā stāvoklī patlaban ir vairāk nekā ceturtdaļa ceļu. Satiksmes ministrija sola tuvākā nākotnē vairs nenodarboties ar mazo bedrīšu lāpīšanu, bet gan veikt vērienīgas izmaiņas. Nākamgad ministrija sola beidzot nodot apspriešanai jauno autoceļu sakārtošanas plānu.
“Svarīgākais ir katram ceļam atrast pareizo saimnieku un katram ceļam arī to nākotnes perspektīvu. Ja tas ir, piemēram, ātrgaitas ceļš, tad mēs plānojam darbus tā ceļa būvēšanai, nevis lāpām katru atsevišķo bedrīti,” sacīja Linkaits.
Linkaits, atskatoties uz šogad paveikto transporta un sakaru nozarē, minēja, ka, piemēram, kopā ar “Latvijas Valsts ceļiem” sākts veidot ceļu tīkla attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam, kas paredz ātrgaitas pārvietošanos starp Latvijas lielākajām pilsētām.
Tas palīdzēs arī sagatavot piedāvājumu nākamajam ES programmas periodam līdz 2027. gadam.
„Ceļu būvei, cik mēs esam varējuši, plānu esam salikuši par to bāzes finansējumu, kāds tas ir pašlaik. Mēs arī esam noteikuši prioritātes. Tie ceļa posmi, ko esam ieplānojuši, arī tiks remontēti, nebūs svaidīšanās no vienas puses uz otru. Tātad nākamajiem trīs gadiem ir skaidrība, ko mēs darām. „Rail Baltica” projekti arī nāks pakāpeniski. Lielākie ceļu būves darbi tur plānoti 2021. un 2022. gadā, ļoti ceru, ka būs noslēdzies arī Ķekavas apvedceļa konkurss,” klāstīja ministrs.
Vienlaikus biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš pārstāv ceļu būves kompānijas, atzina, ka nav redzējis konkrētu ceļu būves objektu plānu vairākiem nākamajiem gadiem.
Ir notikušas sarunas par ceļu dalījuma maiņu un ceļu tīkla izmaiņām kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu un skolu tīkla reformu.
„Ir ļoti labi, ka notiek plānošana, jo iepriekš tā ik pa gadam atlikta. Bet es teikšu tā: lai 2021. gadā iedurtu lāpstu un sāktu būvēt, šogad bija jāpasūta jau gaidāmo objektu projektēšanas darbi. Tas arī ir pietiekami ilgs darbs. Ja ministrija 2021. gadā pasūtīs projektu, tad būvobjektā pirmo lāpstu mēs iedursim tikai 2023. gadā,” norādīja Bērziņš.
Turpinās konkurss par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kas no 2021. gada paredz kvalitatīvākus, Eiropas līmeņa pasažieru pārvadājumus reģionos, norādīja Linkaits. Viņš uzsvēra arī “Rail Baltica” projektu, kā ietvaros jau nākamajā gadā sāksies Rīgas Centrālās stacijas pārbūves darbi.
Ministrs arī atzina, ka 2019. gada lielākais izaicinājums bija ASV sankcijas pret Ventspils brīvostas pārvaldi, kas “deva stimulu daudz ātrāk spert pirmos soļus virzienā uz jaunu, daudz pārskatāmāku ostu pārvaldības modeli”.
Par šī gada sasniegumu Linkaits minēja elektrovilcienu iepirkumu, jau 2022. gadā satiksmē parādīsies pirmie jaunie elektrovilcieni, kas kursēs Jūrmalas un Ogres virzienā.
Tāpat šogad izdevās atrast līdzekļus Jūrmalas šosejas remontam, plānots, ka jau nākamgad rudenī ceļš būs pilnībā atjaunots. Sākti darbi arī uz A2 šosejas posmā no Garkalnes līdz Sēnītei, kā arī uz vairākiem reģionālajiem ceļiem, kur iepriekš finansējums netika paredzēts.
