„Es neesmu piekritēja tam, ka šādas izpētes komisijas būtu jāadministrē Ministru kabineta vai citu ministriju paspārnē. Tam ir domātas zinātniskās institūcijas Latvijā. Zinātniski pētnieciskām komisijām būtu jābūt nodalītām no varas un tam demokrātiskā valstī paredzēta konkrēta joma – zinātniski pētnieciskie institūti -, kur šo var administrēt. Nav Tieslietu ministrijas darbinieki, lai to darītu,” norāda vēsturniece Ineta Lipša.
Lipša arī uzsver, ka vienīgie cilvēki, kuri drīkstēja lemt par komisijas vadītāja vietnieces Kristīnes Jarinovska atbrīvošanu no amata, bija pati komisija vai tās vadītājs.
Arī Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš par kļūdu sauc to, ka šī komisija jau sākotnēji ielikta valsts administratīvajā un politikai tuvinātajā struktūrā: „Es redzu konfliktu starp divu veidu autoritātēm un domāšanu. Viena ir akadēmisku zinātnieku domāšana, kuru pārstāv Kangera kungs, otra ir valsts ierēdņu, politiski angažētu cilvēku domāšana, kuru lieliski raidījumā „Krustpunktā” demonstrē [Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis] Tomels. Tas bija spilgts paraugdemonstrējums, cik ļoti šīs domāšanas atšķiras un ka faktiski tās ir nesavienojamas. (..) Tā ir bijusi sākotnēji komisijas funkcionēšanā ielikta kļūda, bumba ar laika degli, ka tā tiek iekļauta valsts administratīvajā, politikai tuvinātajā struktūrā.”
Liniņš arī uzskata, ka no šīs komisijas tiek gaidīts politisks novērtējums. „Protams, zinātnieki to nevar un nekad nevarēs sniegt,” piebilst žurnālists.
Tam gan nepiekrīt Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja Ruta Pazdere, sakot, ka šīs komisijas pētniecība ir saistīta ar slepeniem, politiskiem dokumentiem, līdz ar to tiek izmantoti Tieslietu ministrijas resursi. Turklāt ministrijai esot tādi resursi, kuru nav institūtiem. Lipša gan piebilst – lai gan politiķi neizvirza kandidātus darbam komisija, viņi tos atceļ.
„Izdziļinoties faktos, kā tas viss notika, iespaids ir tāds, ka komisijas priekšsēdētāja Kristīne Jarinovska ir daudz strādājusi masu medijos, lai pat bremzētu šīs komisijas darbu. Viņa demagoģiski pat izteikusi melus, piemēram, par valsts budžeta plānošanas lietām,” saka Pazdere. Savukārt Liniņam radies pretējs iespaids, bet viņš saskata „ierēdnieciskas ambīcijas” Tomelam.
Žurnālists arī norāda uz ilgo finanšu piešķiršanas procesu komisijas darbam: „Nebija īsti skaidrs, kā līdzekļi tiks piešķirti un kā tie ir izmantojami. Un tagad jau ir pretenzijas pret Kangeri un viņa kolēģiem, ka viņi nav iesnieguši darba plānu.” Tikmēr Pazdere pauž, ka komisijai jau no augusta bija jāsāk strādāt, lai gan budžets vēl nebija apstiprināts.
Jau ziņots, ka Kangeris neredz iespēju turpināt totalitārisma izpētes komisijas darbu esošajā politiskajā vadībā pēc tam, kad valdība nolēma izslēgt no komisijas sastāva vadītāja vietnieci Kristīni Jarinovsku.
Iebilstot Tieslietu ministrijai, publiskota petīcija par "nepieņemamu tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā".
Savukārt Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels paudis uzskatu, ka Kangeris nespēj vadīt komisijas darbu, un sagaidīja, ka pētnieks pats atkāpsies.
VDK izpētes komisija jau 27. februāra sēdē asi nosodīja mēģinājumu izslēgt komisijas priekšsēdētāja vietnieci, norādot, ka tam nav nekāda objektīva pamata.
VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
