Limbažu vēsturiskajam centram piešķirts valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa statuss. Ir saglabājušies 70 procenti no senās koka pilsētas un kā atzīst Limbažu muzejā, šķiet, ka tieši pēdējos gados limbažnieki ir to sākuši novērtēt un atzīt par savu bagātību.
Limbaži tiešām ir viena no tādām, varētu teikt, koka pilsētiņām. 19. gadsimta otrā pusē nāk šis divstāvu ēku uzslāņojums, jau atsakoties no šiem koka namiem, bet tas nav bijis tāds masveidīgs, un tomēr mēs šo koka ēku šarmu vēl vecpilsētā jūtam,” stāsta Limbažu muzeja galvenais speciālists Gundars Plešs.
Veicot darbus, ēku īpašniekiem gan jāievēro, ka krāsām jābūt noteikta sastāva, tāpat fasādes krāsojumam jābūt vēsturiskajos toņos. Tiek veiktas zondāžas, meklēts, kādā krāsā ēka savulaik bijusi. Reizēm gan atklājas, ka tie ir mūsdienu izpratnei ne visai pievilcīgi toņi, tad tiek meklēts kompromisa variants, iespējams, kāds no nākamajiem krāsojumiem.
„Tomēr, lai kaut cik harmoniska šī iela būtu, pārāk pār šiem laika periodiem lēkāts netiek, mēģinām noturēties šajā te 18. gadsimta izskaņā vai 19. gadsimta pirmajā pusē, kad vecpilsēta, vai pat varētu teikt, Limbaži atdzima no jauna pēc pēdējās milzīgās degšanas,” norāda Plešs.
Jau pagājušajā gadā vairāk nekā desmit ēkas ieguva jaunu izskatu, šogad apstiprināti 11 fasāžu renovācijas projekti, kam pašvaldība piešķīrusi līdzekļus līdz pusotram tūkstotim eiro.
Es izlasīju avīzē, ka tāds konkurss notiek, un tā kā mana māja ir tik šausmīgi nesmuka un pašā pilsētas centrā, tad es riskēju un laimējās dabūt,” skaidro limbažniece Rita Lokmane.
Ritas kundzei piederošā māja celta 1869. gadā, paši pirms kāda laika raduši līdzekļus logu maiņai, tomēr citiem darbiem naudas pietrūcis.
„Tā naudiņa, ko iedeva, es ceru, ka krāsai pietiks, ar pindzeli būs jāstrādā pašiem,” norāda Lokmane.
Limbažos plāno, ka ņemot vērā iedzīvotāju atsaucību, līdzīgs projektu konkurss tiks izsludināts arī nākamajā gadā.
