SIA „Riepu serviss Limbaži” valdes loceklis Raivo Lismanis ir vērsies Administratīvajā tiesā, rosinot apturēt objekta būvatļauju. Tiesa to ir akceptējusi.
Pats uzņēmējs savu rīcību pamato ar to, ka pašvaldība nav rēķinājusies ar viņu kā ar ielai pieguļošās zemes īpašnieku. Uzņēmējs uzskata, ka būvniecība bija jāsaskaņo ar viņu. Viņaprāt, - pārāk tuvu viņa īpašumā esošajai ēkai ir izrakts ielas grāvis un tādējādi radīti draudi tās drošībai. Lismani arī neapmierina transporta kustības jaunā organizācija, kas ir izveidota līdz ar tranzītielas izbūvi un nedaudz pagarina nokļūšanu līdz viņa autoservisam.
Uzņēmējs uzskata, ka tas viņa biznesam rada zaudējumus. Tāpēc viņš jau aptuveni pusgadu sarakstījies ar būvvaldi un pašvaldību, tāpat arī ar Satiksmes, Ekonomikas ministriju, mēģinot panākt, ka tranzītielas būvniecību aptur. Viņš arī brīdināja, ka vērsīsies tiesā. Savukārt Limbažu novada būvvalde vienmēr atbildēja, ka viss notiek likumīgi.
Abas puses joprojām ir pārliecinātas par savu taisnību un, kas notiks tālāk. patlaban ir grūti prognozēt. Tiek minēts, ka turpmākie ceļi varētu būt divi - tiesāties, lai pierādītu savu taisnību, vai arī meklēt kompromisu ar uzņēmēju. Kā zināms, tiesāšanās var ilgt gadiem.
Un, visticamāk, ka ceļu būvētājs – līgums noslēgts ar SIA „Binders”, bet reāli strādāja „Limbažu ceļi” - tik ilgi negaidīs, un tādā gadījumā novada domei (vismaz līdz spriedumam) pašai vajadzēs norēķināties par darbu. Tam būtu nepieciešami aptuveni 2 miljoni eiro. Piedomājot, ka varētu notikt arī šāds scenārijs, šī gada budžetu Limbažu novada dome ir plānojusi piesardzīgi, noliekot malā vajadzības, kuru īstenošana var pagaidīt.
Izlīgumu piedāvājis pats SIA „Riepu serviss Limbaži” un sagatavojis izlīguma projektu. Cik zināms, uzņēmējs vēlētos saņemt 65 000 eiro kompensāciju un ir arī vēl citi nosacījumi, lai viņš atsauktu prasību tiesā.
Pašvaldība izlīguma projektu vēl nesteidz apspriest. Limbažu novada domes priekšsēdētājs Māris Beļaunieks uzskata, ka pašvaldībai ir taisnība, ielas būvniecība notikusi tikai tai piederošajā zemē, kaimiņa īpašumu neskarot, tādēļ nav arī viņam par ko maksāt. Bažas dara tas, vai ar šo strīdu nevar zaudēt vēl nesaņemtos 2 miljonus eiro vai arī piedzīvot finanšu korekciju projekta finansēšanā no Eiropas vai valsts puses.
