ĪSUMĀ:
- Gramzdas pamatskolu slēgs, jo bērnu skaits ir pārāks mazs.
- Vietvara Gramzdas skolas slēgšanu skaidro – tās ir rūpes par izglītības kvalitāti.
- Gramzdā cer saglabāt pirmsskolas grupu.
- Par Gramzdas skolas ēkas likteni dome vēl lems.
- Jaunburtnieku skolu slēdz mazā bērnu skaita dēļ.
- Jaunburtnieku skolēniem nodrošinās transportu uz citām skolām.
- Jaunburtnieku skolas direktore uztraucas par bērnu likteni, jo daudzi ir no sociālā riska ģimenēm.
Gramzdā cer vēl saglabāt pirmsskolas grupiņu
Pirms gada Priekules novada dome bija pirmā Liepājas pusē, kas pieņēma nepopulāru lēmumu par Gramzdas pamatskolas reorganizāciju, pārveidojot to par sākumskolu ar sešām klasēm. Taču labie nodomi pēc iespējas ilgāk saglabāt nelielo mācību iestādi pierobežas pagastā tagad beigušies ar lēmumu par skolas likvidāciju.
Gramzdas pamatskolas likvidācija jāpabeidz šī gada 31.jūlijā. Skolas direktors Henrijs Ķeružis atzīst, ka šāds iznākums bijis paredzams. Viņaprāt, pērn Priekules novada domes deputātu pieņemtais lēmums par 7.un 8. klases slēgšanu rudenī bijis solis pretim iznīcībai.
Uz netālajām kaimiņskolām Kalētos un Priekulē devušies 7 bērni. Neredzot tālāko perspektīvu mācību iestādē, vecāki turpinājuši izņemt bērnus arī no citām klasēm.
“Izslēdzot 7. un 8. klasi, tas bija graujošs lēmums skolas turpmākai pastāvēšanai. Uz to vērsām uzmanību, brīdināju, ka skolas nākotne ir apdraudēta,” stāstīja Henrijs Ķeružis.
Iepriekšējā mācību gadā Gramzdas pamatskolā mācījās 41 skolēns, taču šogad to skaits no 1. līdz 6. klasei un devītajā klasē - 24.
Aptaujātie skolēni atzīst, ka vecāki jau izlēmuši, kur turpinās mācības pēc skolas slēgšanas.
Gramzdas pamatskolas 5.klases skolnieks Toms Svars brauks mācīties uz Kalētu pamatskolu. Viņa klasē ir kopumā četri skolēni, un Toms atzīst, ka pamest savu skolu viņam būs žēl.
Gramzdas pamatskolas 5.klases skolnieks Mārcis Grīnbergs brauks mācīties uz Vaiņodes vidusskolu, jo tur viņam jau dzīvo brālis.
Skolas pedagogiem pieņemtais lēmums par likvidāciju visdrīzāk esot emocionāls, atzīst direktors. Pēdējos četrus gadus mācību programmu skola īstenojusi tikai ar valsts piešķirto finansējumu, kad nauda seko skolēnam.
“Skolotāji nebūs zaudētāji, viņi jūtas atviegloti, šo procesu noslēdzot godam. Zaudētāji ir šī vieta, sabiedrība, pagasts, kurā skolas vairs nebūs un diez vai būs tuvākajās desmitgadēs,” sacīja Henrijs Ķeružis.
Lēmums par Gramzdas pamatskolas likvidāciju nebūt neesot politisks, pauda novada domē. Tas vērsts uz sabiedrības interesēm par bērnu kvalitatīvas izglītības ieguvi.
“Pašreiz ir tā, ka, aptaujājot vecākus, esam precizējuši skolēnu skaitu uz nākamo mācību gadu, tas ir zem 10,” norādīja Priekules novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainars Cīrulis (Nacionālā apvienība).
Priekules novada izglītības vadītāja Agrita Purviņa skaidroja, ka “šobrīd mums ir svarīgi mēģināt noturēt Gramzdā pirmskolas grupu”.
“Domes lēmumā ir Gramzdas pamatskolas likvidācija paredzēta ar pirmskolas grupas pievienošanu pirmsskolas izglītības iestādei „Dzirnaviņas”, saglabājot programmas realizācijas vietu Gramzdā,” sacīja Purviņa.
Par to, kā tiks izmantots pašvaldībai piederošais īpašums pēc skolas likvidācijas, domas dalās. Deputātiem to nāksies izlemt tuvākajā laikā.
Slēgs Jaunburtnieku pamatskolu Kocēnu novadā
Jaunburtnieku pamatskolas slēgšanas iemesls ir nepietiekamais bērnu skaits klasē un lielie tēriņi izglītības iestādes uzturēšanai. Skolas direktore Sarmīte Freimane gan vērtē, ka lēmums par iestādes slēgšanu negatīvi ietekmēs audzēkņus, no kuriem liela daļa ir sociālā riska ģimenēs.
Jaunburtnieku pamatskolā, kas atrodas Bērzaines pagastā, šobrīd mācās 62 bērni. 22 no tiem ir vietējie, bet pārējie uz izglītības iestādi brauc no citām pašvaldībām. Lai arī skolu no Bērzaines centra šķir vien 3 kilometri, lielākā daļa ciemā deklarēto jauniešu tomēr mācās citur - tuvējo pilsētu un pagastu skolās.
Tas arī aktualizējis jautājumu, vai Bērzaines iedzīvotājiem sava izglītības iestāde vispār ir nepieciešama.
Ņemot vērā, ka skolā jau ilgstoši ir nepietiekams bērnu skaits un salīdzinoši zemi mācību rādītāji, Kocēnu novada pašvaldībā pieņemts lēmums izglītības iestādi slēgt.
Pret to gan iebilst skolas direktore Sarmīte Freimane, uzsvērdama, ka, izlemjot skolas likteni, nav ņemti vērā vairāki, viņasprāt, būtiski aspekti. Jaunburtnieku pamatskolā lielākoties nonāk maznodrošināto ģimeņu bērni, kuri neiejūtas pilsētas skolās, ir sociāli mazaizsargāti un nesekmīgāki mācībās. Turklāt arī internāts allaž esot pilns.
“Kas notiks? Viņi daļa neies skolā, viņi sāks atkal noziedzīgo ceļu. Un šī vieta, kur [..] viņi juta mīlestību, māju... Cik ilgi visi uz to pilsētu skries, cik ilgi nedomās par bērniem…” vaicāja Sarmīte Freimane.
Jaunburtnieku pamatskolā šobrīd strādā kopumā 34 darbinieki - teju tikpat, cik Kocēnu pamatskolā, kurā mācās vairāk nekā 200 skolēnu.
Tieši Jaunburtniekos, salīdzinot ar pārējām novada skolām, pašvaldības tēriņi uz vienu audzēkni ir vislielākie, bet skolas uzturēšanai kopumā no budžeta ik gadu aizplūst 266 000 eiro.
“Tie ir lieli ieguldījumi, kuri kaut kādā brīdī ir jāpārtrauc, jo viņi aiziet nelietderīgi šobrīd. Ja mēs zinām, ka būtu nākotne pēc diviem trim gadiem, tad mēs varbūt arī mēģinātu un arī turpinātu, bet šobrīd redzam, ka tā pika veļas no kalna lejā un kaut kā viņa jāapstādina,” sacīja Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olamanis.
Pēc Jaunburtnieku pamatskolas reorganizācijas skolēniem tiks nodrošināts transports uz citām novada izglītības iestādēm, bet bērnudārzs, kas līdz šim darbojies skolas paspārnē, pārcelsies uz daudz piemērotākām telpām Bērzaines pagasta pārvaldes ēkā.
