Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Trimdas latgalietis Alberts Spoģis viesojas Latgalē

Vai ES fonda ieguldījums bijis lietderīgs?

Likvidējamās skolas visbiežāk kļūst par pansionātiem un aprūpes centriem

Šogad Latvijā skolu tīklu reformā slēgs septiņas, bet reorganizēs 25 izglītības iestādes. Lielā daļā no šīm un citām skolām iepriekšējā ES plānošanas periodā ieguldīti vairāki miljoni Kohēzijas fonda līdzekļu, lai renovētu iestāžu fasādes un bagātinātu skolu tehniskās iespējas.

Piemēram, par Eiropas naudu piešķirot skolām aptuveni 13 000 eiro interaktīvo tāfeļu un citus materiālus. Tāpēc aktualizējies jautājums – cik lietderīgi bija ieguldīt naudu ēkās, kas vairākus gadus stāvēs tukšas un pašvaldībām būs lieki jāuztur?

Latvijai ES kohēzijas fondu līdzekļi laika posmā no 2014. gada līdz 2020. gadam plānoti aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā. Iepriekšējā plānošanas periodā – no 2007. līdz 2013. gadam tie bija 4,5 miljardi. Izglītības attīstībai bija paredzēti aptuveni 914 miljoni eiro un no tiem aptuveni 48 miljoni tika iztērēti Kurzemē 68 projektu realizācijā dažādās novadu skolās.

Vienas no lielākajām prioritātēm bija tehniskās bāzes nodrošinājums, pedagogu kvalitātes celšana un arī infrastruktūras attīstība – sporta būves un arī dabaszinātņu kabineti.

Daļa izglītības iestāžu, kas ir saņēmušas ES finansējumu, skolu tīkla reformu ietvaros, tiks reorganizētas vai slēgtas. Tāpēc pašvaldībām ir jādomā par telpu izmantošanu citām iecerēm, lai nebūtu finansiālu zaudējumu.

“Jāsaprot, ka tai brīdī, kad tika plānota atbalsta programma iepriekšējā plānošanas periodā, droši vien uz to brīdi tie rādītāji attiecībā uz izglītojamo skaita kritumu varbūt nebija tik dramatiski kā tas ir šobrīd,” sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Strūktūrfondu departamenta vecākais eksperts Edgars Lore.

Variants, kas visbiežāk tiek pieminēts, runājot par šādu tukšu telpu izmantošanu pēc skolu tīkla reformas, ir aprūpes centru un pansionātu izveide

–  šāds piemērs ir Priekules novada Gramzdas pamatskola, kura tiks likvidēta 31. jūlijā. “Mēs pārdosim siltumu šiem uzņēmējiem, pārdosim telpas un uzņēmējs ieguldīs infrastruktūrā, pārveidojot viņu, sakārtojot, tā kā mums zaudējumu nebūs,” pauž Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska (Nacionālā apvienība).

Likvidējamās Gramzdas pamatskolas direktors Henrijs Ķeružis ir diezgan skeptisks par šādu plānu, norādot – pašvaldībām būtu jāsaglabā skolu ēkas nākamajām paaudzēm, kas gribētu tajās mācīties. Šobrīd daudzās pašvaldībās, viņaprāt, šāda iespēja netiekot atstāta.

“Tā ir ārkārtīgi ciniska rīcība no valdības puses, kas neparedz to, ka kādu dienu var atgriezties vajadzība pēc elementārās primārās izglītības laukos. Skolēnu skaits ir tik samazinājies, ka varbūt šis solis ir jāsper, bet ir jāatstāj vieta nākotnei,” pauda Ķeružis.

Ja runā par šo Eiropas savienības kohēzijas fondu plānošanas periodu -  Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēti vairāk nekā 160 miljoni eiro. Par tiem tiktu sakārtots skolu tīkls un modernizēta infrastruktūra. Lai izvairītos no tā, ka līdzekļi skolu infrastruktūras attīstībai tiktu izlietoti neadekvāti, ir noteikti īpaši priekšatlases kritēriji – skolēnu skaits, izglītības saturs un attīstības plāni, lai saņemtu kohēzijas līdzekļus. Tie tiks 21 reģionālās nozīmes attīstības centram un septiņu Pierīgas reģionu pašvaldībām, kur pēdējo gadu laikā ir būtiski audzis skolēnu skaits.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti