Likums jau piecus gadus dzīvo Saeimā
Pirms pāris nedēļām aptuveni septiņi simti Rīgas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju saņēmuši paziņojumu par zemes nomas parādu, kas iekrāts laikā no 2008. līdz 2010.gadam. Vēstulēs minētā parāda summa svārstījās no 200 līdz 400 eiro.
Tagad šāds paziņojums pienācis jau aptuveni 1200 dzīvokļiem.
''Rīgas namu pārvaldnieks'' aicina šo dzīvokļu īpašniekus konsultēties pirms rēķina apmaksas.
„Pārbaudot zemes īpašnieku prasītos maksājumus, mēs esam konstatējuši to, ka īpašnieku veiktais aprēķins, ko viņš pieprasa no dzīvokļu īpašniekiem par iepriekšējiem periodiem, neatbilst normatīvo aktu regulējumam. Tā laika normatīvajiem aktiem,” skaidroja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāve Santa Vaļuma, piebilstot, ka dzīvokļa īpašnieks var veikt pārrunas ar zemes īpašnieku. Ja abas puses neatrod kopīgu valodu, situāciju var risināt tiesā.
Tikmēr likums, kas vismaz nākotnē atbrīvotu no nomas maksas par zemi zem dzīvojamajām ēkām, jāgaida vēl vismaz gadu.
Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts – piecus gadus izstrādāts Tieslietu ministrijā un pirms diviem gadiem apstiprināts valdībā – kopš tā laika dzīvo Saeimā. Pa šo laiku gan tas nav ticis tālāk par pirmo lasījumu, lai arī pēc plāna ar šī gada 1. janvāri tam jau bija jāstājas spēkā.
Rasnačs: Likuma virzīšana ir apzināti bremzēta
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) norādīja, ka atbildība par likuma virzību šobrīd ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un tās priekšsēdētājam, kurš arī nosaka komisijas darba kārtību.
„Priekšlikumu iesniegšanas termiņš jau beidzās oktobrī un, atklāti runājot, man veidojas iespaids, ka šī likuma virzīšana tiek apzināti bremzēta,” uzsvēra Rasnačs.
Viņaprāt, pie likuma bremzēšanas vainīga Rīgas dome, jo tās „pašreizējai vadībai būtu ļoti neizdevīga šāda likumprojekta pieņemšana.”
Tieslietu ministrs arī norādīja, ka, iespējams, ''Rīgas namu pārvaldniekam'' ir izdevīgs starpnieka stāvoklis starp dzīvokļa un zemes īpašniekiem. Ar atbildīgās komisijas vadītāju Sergeju Dolgopolovu viņa veselības stāvokļa dēļ Latvijas Televīzijai neizdevās sazināties, bet komisijas loceklis un Rasnača partijas biedrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) norādīja uz nepilnībām pašas ministrijas darbā.
„Galvenā nepilnība bija, ka bija maz domāts tieši no iedzīvotāju puses,” uzsvēra Dombrava.
Diskusijas par cenu, par kādu iedzīvotāji varēs zemi atpirkt
Dombravas vadītā darba grupa šobrīd strādājot pie likumprojekta uzlabošanas. Viena no diskusijām – par cenu, par kādu iedzīvotāji varēs zemi atpirkt. Ministrijas iecere bija zemes kadastrālajai vērtībai pieskaitīt vēl 18%.
Dombrava atzina, ka šāds koeficients nebūtu godīgs, jo uzpircēji zemi savulaik iegādājušies krietni zem kadastrālās vērtības. Piemēram, lielākais zemes īpašnieks – Pilsētas zemes dienests, agrāk arī juridiskais birojs „Specialis” – zemi zem pāris Dzelzavas ielas namiem 2004.gadā iegādājās par 10 500 eiro. Tagad šī gabala kadastrālā vērtība ir 15 reizes lielāka. Tāpat ar kādu zemes gabalu Maskavas ielā, kurš savulaik iegādāts par nepilniem 12 tūkstošiem, bet tagad tā kadastrālā vērtība ir teju 200 tūkstoši eiro. Turklāt, ja piemērotu ministrijas noteikto koeficientu – 1,18 – izpirkšanas summa vēl krietni pieaugtu. Tomēr skaidru „nē” koeficientam Dombrava pagaidām nesaka.
„Koeficients var izveidoties par tiesvedības jautājumu. Tāpat ar visu koeficientu tas var būt tiesvedības jautājums, ka zemes īpašnieki apstrīdēs šo radīto procedūru, cenas summu – viņi var mēģināt pierādīt, ka patiesā tirgus vērtība ir krietni lielāka,” uzsvēra Dombrava.
„Es domāju, ka tās cenas ir samērīgas,” tā Rasnačs, norādot – likumu veidojot, sabalansētas gan dzīvokļu, gan zemes īpašnieku intereses. Pēdējo spiediens likuma izstrādes laikā neesot bijis manāms.
