Panorāma

Pilsētās padomju pieminekļu nojaukšanai dažādi ātrumi

Panorāma

Panorāma

Likums viens, interpretācijas daudzas

Likums par azartspēlēm viens, interpretāciju pašvaldībās – daudz

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vairākas pašvaldības vēlas ierobežot azartspēles savā teritorijā – šonedēļ skaļāk izskanēja Cēsu mēģinājumi ierobežot azartspēles –, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tam iebilst. Strīda cēlonis – atšķirīgā Azartspēļu un izložu likuma interpretācija. Tāpēc Latvijas Televīzijas (LTV) aptaujātās vietvaras vēlas lielāku skaidrību azartspēļu organizēšanas jautājumā.

2021. gada aprīlī Saeima pieņēma likuma grozījumus, kam bija jāpalīdz tām pašvaldībām, kas to vēlas, ierobežot azartspēles savā teritorijā. Šādi ir rīkojusies Salaspils, kur tika pieņemts lēmums par azartspēļu ierobežošanu blīvi apdzīvotajā pilsētas daļā.

Taču vairāku vietvaru mēģinājumi darīt to pašu sastapās ar VARAM iebildumiem. Piemēram, Cēsu novada februārī izdotajos teritoriālā plānojuma grozījumos bija paredzēts aizliegt spēļu zāles un kazino novada teritorijā, izņemot 4 vai 5 zvaigžņu viesnīcās ar ne mazāk kā 15 numuriem. VARAM palūdza šo punktu izņemt.

"Tas, ko pašvaldības nedrīkst darīt, kā tas šobrīd likumā ir ierakstīts, vienkārši aizliegt šo komercdarbības veidu visā teritorijā. Līdzīgi kā, piemēram, alkohola tirdzniecību nevar aizliegt tāpat vien, ja tas rada kaut kādus riskus, jo šāda deleģējuma pašvaldībām gluži vienkārši nav," skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Jaunā Vienotība") gan norādīja, ka nav runa par pilnīgu azartspēļu biznesa aizliegšanu novadā. Ceturtdien notikušajā domes sēdē deputāti vienojās lemšanu atlikt līdz 19. jūnijam. Patlaban esot divas iespējas: vai nu pašvaldība apstiprina teritoriālo plānojumu ar attiecīgo punktu un, visticamāk, tiesājas ar VARAM, vai nu apstiprina grozījumus bez tā un vienlaikus domā, kā tālāk ierobežot azartspēles. Jautājums jārisina arī nacionālā līmenī, uzskata Rozenbergs.

"Es jau domāju, ka tas jautājums jebkurā gadījumā nonāks koalīcijas redzeslokā un lemšanā, jo skaidrs, ka šobrīd tas jau ir tik ļoti samilzis, ka tur noteikti ir nepieciešama nacionālas politikas pašu izšķiršanās, diskusija un vienošanās.

Citādi jau sāk izskatīties pēc mazā teātrīša," teica Cēsu novada pašvaldības vadītājs.

Neskaidrība par likuma piemērošanu ir arī Ķekavā. Tur, pamatojoties uz grozījumiem azartspēļu un izložu likumā, pērn izdeva saistošos noteikumus, ar kuriem aizliegts novadā organizēt azartspēles. Tagad pašvaldības un VARAM strīds nonācis līdz Satversmes tiesai.

"Klausījāmies, pārlasījām Saeimas stenogrammu un debates 2021. gada sākumā, kad tika pieņemti šie likuma grozījumi, un izdarījām secinājumu, ka mums ir pilnvarojums lemt un izdot šādus saistošos noteikumus," skaidroja Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko ("Izaugsme").

Šādai likuma interpretācijai piekrīt Saeimas "Konservatīvo" frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. Tieši viņa partija virzīja vairākus likuma grozījumus azartspēļu ierobežošanai. Jautāts, kāpēc koalīcijas partiju vidū nav vienprātības par Azartspēļu un izložu likuma interpretāciju, viņš atbildēja šādi:

"Tas ir vēsturiski radies jautājums, kur nav vienprātības. Saeimas deputāti Saeimā balso, kā kurš vēlas.

Mēs, protams, vienmēr balsojam "par" un citi "pret". Tas ir tāds izņēmuma jautājums izveidojies. Koalīcijā par šo jautājumu, īpaši jau "Attīstībai/Par!" iebildumu dēļ, vienprātības nebūs."

Pie jaunajiem azartspēļu ierobežojumiem pašlaik strādā "Attīstībai/Par!" deputāta Mārtiņa Bondara vadītajā Saeimas Budžeta komisijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti