Plašu ievērību sociālajos tīklos nesen izraisīja īss raksts avīzē „The Baltic Times”: Tallinas dome nolēmusi aizliegt vienreizlietojamos plastmasas traukus publiskos pasākumos jau no šā gada oktobra, tādējādi par vairāk nekā gadu apsteidzot vispārējo aizliegumu šādiem priekšmetiem visā Eiropas Savienībā.
„Kāpēc mums gaidīt līdz 2021. gadam?” Tallinā ieviesto aizliegumu Latvijas Radio komentēja Tallinas mēra vietnieces un Igaunijas Zaļo partijas vadītājas Zuleihas Izmailovas (Züleyxa Izmailova) padomnieks Olevs Andress Tinns (Olev-Andres Tinn). „Ir tik daudz iespēju lietot daudzkārt izmantojamus traukus! Tas liek arī uzņēmējiem aizdomāties. Mēs redzam, ka arī bāros arvien biežāk atsakās no vienreizlietojamās plastmasas. Tas kļūst populārāk, īpaši jaunu cilvēku vidū,” viņš uzsvēra.
Tinns skaidro, ka Tallinai ir tiesības regulēt publiskus pasākumus, tādēļ pilsēta noteikusi tirgotājiem: jālieto vai nu no ekoloģiskiem materiāliem un bioplastmasas veidoti izstrādājumi vai daudzkārt lietojami plastmasas trauki. Tādus, piemēram, jau vairākus gadus izmantojot plaši pazīstamajā Viljandi Tautas mūzikas festivālā, kur apmeklētāji iemaksā depozītu un saņem to atpakaļ, atdodot traukus.
Tallinā arī noteikts, ka publiskos pasākumos turpmāk būs jānodrošina vismaz triju veidu konteineri iepakojumu, bioloģisko un citu atkritumu šķirošanai.
Vai kaimiņu piemēram varētu sekot arī Latvijas galvaspilsēta?
„Protams, ka Rīga labprāt arī ieviestu līdzīgu aizliegumu, kas palīdzētu samazināt atkritumus, bet jāņem vērā, ka pilsēta dara to, ko normatīvie akti ir deleģējuši,” saka pašvaldības Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe, skaidrojot– vietvaras šai gadījumā nevar pieņemt stingrākus ierobežojumus nekā valsts līmenī.
Lai šādu ieceri īstenotu vēl pirms vispārējā aizlieguma visā Eiropas Savienībā, būtu jāgroza likums. Pašvaldība gan līdz šim nav ar tādu ierosmi vērsusies atbildīgajā ministrijā: „Ņemot vērā, ka ziņa par Tallinas piemēru izskanējusi burtiski pirms dažām dienām, mēs, protams, vēl neesam paspējuši vērsties ministrijā, bet mēs pārrunāsim šo jautājumu un to, kādas ir iespējas,”
„Mēs noteikti esam gatavi šādai sarunai,” saka Rudīte Vesere, kas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) vada Vides aizsardzības departamentu. Viņa uzsver,
ja pašvaldība tiešām vēlas ierobežot plastmasas atkritumus publiskos pasākumos, nekas tai neliedz jau šobrīd to darīt ar veicinošiem pasākumiem,
tai skaitā, iestrādājot prasības iepirkumos vai īstenojot informatīvas kampaņas.
Pēc Veseres teiktā, tirgotāju gatavība pārmaiņām ir liela, jo vienreizlietojamiem plastmasas traukiem ir gana daudz alternatīvu: „Pagājušajā gadā, piemēram, Latvijas Tirgotāju asociācija nāca klajā ar aicinājumu pakāpeniski atteikties no plastmasas salmiņiem, lai gan arī tā vēl nav obligāta prasība.”
Tikmēr vairāki pasākumu rīkotāji plastmasas traukus sākuši ierobežot paši. „Mēs nelietosim vienreizējos plastmasas traukus – cilvēki būs aicināti ierasties ar saviem traukiem,” tā jau pirms trim gadiem paziņoja festivāla „Komēta” rīkotājs Dāvis Kaņepe.
Līdzīgu principu piekopj arī teātra festivāls „Homo Novus”. Plastmasas trauku nav ne māksliniekiem aizskatuvē, ne festivāla centrā. „Droši vien liela izmēra festivāliem, kuros darbojas ēdinātāji, būtu sarežģītāk ieviest šo pašaizliegumu, bet
principā viss, kas attiecas uz plastmasas traukiem, atkritumu šķirošanu, visām šīm lietām, ir jebkura cilvēka vai organizācijas pašas labā griba.
Būtu ideāli, ja tur pat nebūtu vajadzīgi nekādi aizliegumi no augšas,” saka festivāla veidotāja Gundega Laiviņa.
Jāatgādina, ka tuvākajā laikā plānots pieņemt Eiropas Savienības direktīvu, kas no 2021. gada aizliegs virkni plastmasas izstrādājumu, piemēram, vienreizlietojamos plastmasas traukus (izņemot glāzītes), kokteiļu salmiņus, vates kociņus un balonu kātiņus. Direktīva paredz samazināt arī dažādu citu plastmasas izstrādājumu patēriņu un veicināt to pārstrādi.
