Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludinājusi galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas, un tās notiks 25. aprīlī. Tajās varēs balsot Latvijas pilsoņi, kuri ir vai nu deklarēti galvaspilsētā, vai arī viņiem pieder nekustamais īpašums Rīgā.
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Tas nozīmē, ka persona, kura patlaban ir deklarējusies Rīgā, varēs nobalsot ārkārtas vēlēšanās, savukārt pēc tam pilsonim saglabājas tiesības piedalīties 2021.gada kārtējās pašvaldību vēlēšanās, laikus deklarējoties citā pašvaldībā vai izmantojot iespēju balsot tajā pašvaldībā, kurā ir cilvēkam piederošs nekustamais īpašums.
Ja persona patlaban nav deklarējusies Rīgā, bet tai ir nekustamais īpašums šajā pilsētā, laikus piesakot savu izvēli, pilsonis varēs vēlēt ārkārtas vēlēšanās galvaspilsētā, bet pēc gada balsot pašvaldībā, kurā tam ir deklarēta dzīvesvieta.
Tādējādi ir radusies situācija, ka viena persona varēs balsot vēlēšanās par divu dažādu pašvaldību sastāvu, laicīgi izpildot un atbilstot likumā noteiktajiem kritērijiem.
KONTEKSTS:
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien, 25. februārī, nolēma izsludināt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pēc diviem mēnešiem – 25. aprīlī, dienā, kad visā Latvijā paredzēta Lielā talka.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") pārkāpumus noliedz un uzskata, ka vides aizsardzība un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!) ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
Taču februāra sākumā Burovs vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Līdz ar to ministrs Pūce rosināja papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.
