Likumprojekti atvilktnēs var nogulēt vairākus gadus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 8 mēnešiem.

Turpinot pētīt, iespējams, viltotā protokola lietu, noskaidrojās, ka neviens no tautas kalpiem pusotra gada laikā nebija izrādījis interesi par to, kur palikuši komisijas sēdē nobalsotie likumprojekta grozījumi. Saeimas juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš saka, ka tas nav pirmais tāds gadījums, kad likumprojekti uz priekšu nevirzās.

Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs ceturtdien iesniedzis Ģenerālprokuratūrā materiālus par to, ka bijusī Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu. Prokuratūra lūgta izvērtēt, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.
Turpinot pētīt, iespējams, viltotā protokola lietu, Latvijas Radio šodien uzmeklēja Saeimas deputātus, kas toreiz piedalījās Juridiskās komisijas sēdē, un tikās ar komisijas konsultantēm. Neviens no tautas kalpiem pusotra gada laikā nebija izrādījis interesi par to, kur palikuši komisijas sēdē nobalsotie likumprojekta grozījumi. Saeimas deputāti atzīst, ka dažkārt likumprojekti, par kuriem neviens neinteresējas, atvilktnēs var nogulēt pat vairākus gadus.
*
No 9.Saeimas deputātiem, kas piedalījās Juridiskās komisijas sēdē, atkārtotu tautas uzticību ieguvuši un 10.Saeimā ievēlēti četri - Valērijs Agešins no Saskaņas centra, Gundars Daudze no Zaļo un Zemnieku savienības, Ilma Čepāne no "Vienotības" un Dzintars Rasnačs no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Rasnačs jau sākotnēji bija pret bargākiem sodiem par nelikumīgu partiju finansēšanu. Čepāne vakar žurnālistiem taisnojās, ka laicīgāk vajadzēja iepazīties ar sēdes protokolu, savukārt Agešins neslēpa, ka viņu šis likumprojekts neinteresēja. Saskaņas centra Saeimas deputāts, kas arī tagad darbojas Juridiskajā komisijā, stāstīja, ka likumprojekta virzība parlamentā atkarīga ko komisijas priekšsēdētāja un viņa ieinteresētības. Bijuši gadījumi, kad 1. lasījumā nobalsoti likumprojekti noguļ grāmatplauktos pat visus Saeimas sasaukuma laiku. Gundars Daudze minēja, ka protokoli ir formāla birokrātiska procedūra, un tos deputāti lasa reti.
Kāpēc komisijas sēdes protokolā nav ierakstīts, ka par grozījumiem krimināllikumā, kas paredzēja bargākus sodus par nelikumīgi politisko partiju finansēšanu, notika balsojums un septiņi deputāti nobalsoja par, bet viens deputāts atturējās, deputātiem skaidrojuma nav.
Komisijas konsultantes, kas sēdes protokolu rakstīja, paskaidrot protokola tapšanu atteicās, bilstot, ka visu jau uzrakstījušas paskaidrojumā Juridiskās komisijas vadītājai Ilmai Čepānei. Vecākā Juridiskā padomniece Līvija Millere sacīja, ka prakse ir dažāda. Esot bijuši arī gadījumi, kad likumprojekts iestrēgst komisijā, ja to nepieciešams saskaņot ar citiem likumprojektiem.
Jau ziņots, ka bijušās Saeimas deputātes, Juridiskās komisijas priekšsēdētājas, tagad Satversmes tiesneses Vinetas Muižnieces un priekšsēdētājas biedra Dzintara Rasnača parakstītajā sēdes protokolā rakstīts, ka komisija rosina šo likumprojektu pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto likumprojektu. Neskatoties uz to, ka audioierakstā dzirdams, kā Muižniece saka, ka jāgatavo priekšlikumi un jāstrādā, lai likumprektu varētu virzīt 2. lasījumam, tas netika darīts.
Saeimas juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš saka, ka tas nav pirmais tāds gadījums, kad likumprojekti uz priekšu nevirzās.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas šo likumprojektu iesniedza, arī par to atcerējās tikai pirms aptuveni divām nedēļām. Tieši biroja darbinieku interese Saeimas deputātiem deva iemeslu noslaucīt putekļus no pusotru gadu veciem dokumentiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti