Panorāma

Solīto paliatīvās aprūpes gultu vēl nav

Panorāma

Misānes civilvīrs cer atgūt meitu, bet iespēju tikties neizmanto

Medijus ietekmēs «leģitīmi»

Likuma priekšlikumi rada bažas par sabiedrisko mediju ietekmēšanu

Leģitīma ietekme uz mediju saturu un pārraugošās padomes iecelts galvenais redaktors - arī šādus valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumus plānots iestrādāt jaunajā sabiedrisko mediju likumā. Paši mediji un arī nozares eksperti gan brīdina – šādi tiktu apdraudēta Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio redakcionālā neatkarība.

Sabiedriskajiem medijiem jābūt brīviem no ietekmes, bet – tikai no neleģitīmas ietekmes. Šis ir viens no priekšlikumiem, ko jaunajam sabiedrisko mediju likumam virza Valsts prezidents Egils Levits.

Gan Latvijas Televīzija (LTV), gan Latvijas Radio (LR) iepriekš mediju politikas apakškomisijas sēdēs šādu priekšlikumu asi kritizēja, un vārds “neleģitīms” no likumprojekta tika izslēgts.

Pēc sākotnējās LTV un LR paustās kritikas daļai prezidenta priekšlikumu viņš atbildīgās Saeimas komisijas deputātus uzaicināja pie sevis uz sarunu un acīmredzot pārliecināja.

Prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte skaidroja – ar leģitīmo ietekmi nav domāts nekas mediju neatkarību apdraudošs, vien iespēja paust kritiku.

“Tā ir jūsu interpretācija, ka tā ir kritika, iespējams, ka nākamās padomes locekļiem ir cita interpretācija. Tas būs tas, kas komisijas vadītājam, referējot par likumu, ir jāpauž Saeimā, kā izprast šo jēdzienu. Ja šis jautājums par neleģitimitāti nonāk tiesā, tiesa, protams, iedziļinās gan likumā, gan komentāros,” sacīja Ēlerte.

Komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš leģitīmo ietekmi uz medijiem skaidro šādi: “Leģitīms, tas nozīmē, ka tā dara, viss ir godīgi. Mēs šobrīd leģitīmi veidojam interviju, jūs leģitīmi man uzdodat jautājumus. Neleģitīms savukārt nozīmē, ka tā nedara. Tā vienkārši nedara.”

LTV programmu daļas Rita Ruduša savukārt norādīja, ka “mēs aicinām sabiedrību izteikt viedokli par to, kā mēs strādājam, bet tā nav ietekme, tas ir dialogs, sabiedriskā labuma novērtējums, bet ietekmei kā vārdam ir pilnīgi cits svars”.

“Es nepiekrītu, ka kritika ir interpretējama kā atļautā ietekme,” savukārt norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, profesore  Anda Rožukalne.

Rožukalne kritizē arī vēl vienu likumprojektā iekļauto prezidenta priekšlikumu – ka medija galveno redaktoru apstiprina nevis Latvijas Televīzijas vai Latvijas Radio valde, bet jaunizveidotā sabiedrisko mediju padome.

“Šī padome kļūst ļoti, ļoti ietekmīga, pārmērīga, tā ir pārmērīga ietekme uz cilvēku, kas nosaka saturu,” brīdināja Rožukalne.

Tomēr atbildīgās komisijas vadītājs ir pārliecināts, ka padomei pienāktos pilnvaras apstiprināt galveno par saturu atbildīgo cilvēku sabiedriskajos medijos.

Jau drīzumā jauno likumu plānots nodot Saeimā apstiprināšanai otrajā lasījumā.  

KONTEKSTS:

Vienkāršota sabiedrisko mediju valdes locekļu atlaišanas kārtība, mediju padomes iecelts galvenais redaktors un vairāki citi valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumi jaunajam sabiedrisko mediju likumam nepatīkami pārsteiguši pašus medijus. Skeptiski uz vairākiem prezidenta ierosinājumiem raugās arī politiķi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti