Pusdiena

Pusdiena 10.04.2018

Pusdiena

Par spīti valsts ieguldījumiem rindas uz izmeklējumiem joprojām garas

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Līdz šā gada rudenim plāno pieņemt likumu, kas regulēs, Rīgas Latviešu biedrības vēsturiskā nama īpašumtiesību jautājumus un izmantošanu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien pauda konceptuālu atbalstu februārī izveidotās darba grupas sagatavotajam likumprojektam. Izskatīšanai Saeimā šo likumu plānots virzīt pēc tam, kad to būs izvērtējušas ministrijas.

Skaidrojot likumprojekta būtību, Kultūras ministrijas (KM) parlamentārais sekretārs Einars Cilinskis (Nacionālā apvienība) norāda: "Darba grupa ir būtiski papildinājusi šo likumprojektu no tā sākotnējās redakcijas, bet nav mainījusi būtību. Īpaši esam izvērsuši arī biedrības nama izmantošanas mērķus un mēģinājuši rast risinājumu par īpašumtiesību pārejas lietām un esošās ķīlas situāciju."

Cilinskis gan piebilst, ka pirms likumprojekta virzīšanas izskatīšanai Saeimas plenārsēdē vēl nepieciešams saņemt vairākus formālus atzinumus no Finanšu ministrijas, KM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Tieslietu ministrijas.

Rīgas Latviešu biedrības valdes locekle Marija Heislere-Celma atgādina, ka iniciatīva par vēsturiskā Rīgas Latviešu biedrības nama tiesiskā statusa noteikšanu īpašā likumā nākusi no biedrības.

"Rīgas Latviešu biedrība ir nevalstiska organizācija, un nams ir mūsu privātīpašums. Tas nozīmē, ka mēs vienā brīdī varam viņu pārdot un naudu sadalīt biedriem.

Mūsu labā griba bija nodot namu valstij, to arī likumprojekts paredz, ka biedrības likvidācijas gadījumā namu nodod valstij. Līdz ar to mums ir vieglāks darbs un šī situācija tiek novērsta," stāsta Heislere-Celma.

Pirms vairākiem gadiem Rīgas Latviešu biedrība nonāca finansiālās grūtībās. Tai bija ievērojamas parādsaistības, tostarp vairāk nekā 100 tūkstoš eiro liels nodokļu parāds. Mēģinot atrisināt finansiālās grūtības, biedrība "SEB bankā" aizņēmās vairāk nekā 200 tūkstošus eiro. Daļu no šīs naudas bija plānots ieguldīt hosteļa izveidē. Šo kredītu Rīgas Latviešu biedrība atmaksā vēl tagad, apliecina Heislere-Celma, norādot, ka plāni diemžēl neīstenojās.

Ievērojami līdzekļi būtu nepieciešami arī Merķeļa ielas nama atjaunošanai. Rīgas Latviešu biedrības vadība cer, ka likuma pieņemšana atvieglos publiskā finansējuma piesaisti šim mērķim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti