“Par ko mēs vienojāmies – grozīt tagad Saeimā iesniegto likumu par pašvaldībām, jaunizstrādāto, kas nāk no VARAM, paredzot skaidrāku formulējumu – kādi ir pašvaldības pienākumi tieši šajā ārpolitikas jomā,” stāstīja Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
Arī sodi par šī pienākuma nepildīšanu varētu būt bargi.
“Ja gadījumā pašvaldība nesaskaņo šīs darbības, faktiski nepilda, kas ir likumā pateikts, tad var sanākt līdzīgi kā Rīgas domei ar atkritumu jautājumu, ka šī pašvaldība tiek atbrīvota no pienākumu pildīšanas,” norādīja Dombrava.
Grozījums gan vēl juridiski jāprecizē, un tad tas nonāks ne vairs Ārlietu, bet “Saskaņas” frakcijas pārstāves vadītājā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Taču jau Ārlietu komisijā pret šo ieceri iestājās “Saskaņas” deputāti. Šīs partijas pārstāvis Jānis Tutins vērtē, ka likumu nav vērts grozīt, Ārlietu ministrijai vien jāstrādā aktīvāk.
“Manā skatījumā, Ārlietu ministrijai pašai būtu caur saviem resoriem, caur savu ietekmi jānodrošina, lai pašvaldības dotu ziņu. Tas, ka pašvaldības slēdz iespējamos līgumus, notiek sarunas ar konsulātiem vai citu valstu pārstāvniecībām, tas valdības ziņā nav jākontrolē,” sacīja Tutins.
Viņš norādīja, ka pašvaldībām ir daudz dažādu sadarbības formu ar tuvākām vai tālākām ārvalstu valdībām vai pašvaldībām. Taču Dombrava atbildēja, ka iecerētie Pašvaldību likuma grozījumi neattiektos uz visām sadarbības formām. Piemēram, par dāvanu apmaiņu nebūtu jāatskaitās. Krievija Rēzeknē nolēmusi ieguldīt karagūstekņu nometnes piemiņas vietas pilnveidošanai un Daugavpilī memoriāla atjaunošanai. Tagad jautājums paliek atklāts, vai šos plānus vispār varēs īstenot.