Panorāma

Kinorežisoram Rolandam Kalniņam šodien -100!

Panorāma

Čornobiļas AES apzina zaudējumus

Likteņdārzā top Ukrainas saulespuķu aleja

Likteņdārzā top Ukrainas saulespuķu aleja

Dzeltens saulespuķu lauks uz zilu debesu fona. Šāda aina vasaras otrā pusē varētu pavērties Likteņdārza Ziedu pļavā, kur sestdien Latvijas politiski represētie kopā ar bēgļiem no Ukrainas un viņu draugiem pulcējās uz Mātes dienai veltītām svinībām un iesēja vairākus simtus krāšņo ziedu.

Kijivas Nacionālā ērģeļu un kamermūzikas nama soliste Anna Labuta Likteņdārzā izpilda ukraiņu dziesmu “Divas krāsas”. Tā vēsta par mātes dāvātu divkrāsainu kreklu savam bērnam. Viena krāsa simbolizē mātes mīlestību, bet otra – skumjas. 

Tieši tā pašlaik jūtas arī pati Anna un daudzas citas ukraiņu mātes, kuras kopā ar bērniem devušās bēgļu gaitās, bet vienlaikus nemitīgi pārdzīvo par dzimtenē palikušajiem ģimenes vīriešiem. Lai iepriecinātu Aizkraukles pusē dzīvojošās ukraiņu ģimenes, tās Mātes dienas priekšvakarā tika aicinātās uz īpašu pasākumu Likteņdārzā. 

"Šajā saulainajā dienā vēlos pateikties Latvijai un visiem latviešiem par jūsu labsirdību, dāsnumu, palīdzību un atbalstu. Par to, ka pieņēmāt Ukraiņus un attiecaties pret mums tik sirsnīgi. Liels paldies!" pastāstīja soliste.

Likteņdārzā latvieši atceras un piemin tās ciešanas un represijas, ko mazai tautai nodara lielvaru represijas. Neesam to aizmirsuši, tādēļ ļoti labi saprotam, kā jūtas ukraiņi, uzsvēra viena no pasākuma organizatorēm, Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"). Tam piekrita arī Latvijas politiski represēto apvienības vadītājs Ivars Kaļķis. 

"Stipri viss līdzīgi. Mēs to piedzīvojām 40. gadu sākumā un beigās. Bet ukraiņiem, tas jāpiedzīvo vienu gadsimtu tālāk. Toreiz represijas veica Staļina režīms, tagad ir Putina režīms, kas to dara," izteicās Kaļķis. 

Pēc svinīgā pasākuma Latvijas politiski represētie kopā ar ukraiņu ģimenēm Likteņdārzā iedēstīja saulespuķu aleju ar īpaši no Ukrainas atvestām sēklām. Saulespuķes kā Ukrainas simbols apliecinās abu tautu draudzību un pārdzīvotās ciešanas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt