Līksnas pagasta Kultūras nams atrodas zem viena jumta ar pagasta pārvaldi. Kultūras nama daļai novilkta apkārt norobežojošā lenta ar brīdinājumu, ka gan ēkā, gan tai tuvumā atrasties var būt bīstami. Vizuāli uz tās dažādās vietās ir redzamas lielākas un mazākas plaisas. Ēka celta pirms 50 gadiem.
“Plaisas pirmās parādījās 2014.gadā, un tad pirmais - tika veikta ekspertīze. 2015.gadā bija ekspertīze, kurā tika teikts, ka plaisas palielinās un ēkas stāvoklis tikai pasliktinās.
Šogad augustā novada dome vēl vienu ekspertīzi pasūtīja, ceturto pēc kārtas, kurā tika teikts, ka ēka kuru katru brīdi var sabrukt,” stāsta Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa.
Ēkas daļā, kur atrodas pagasta pārvalde, problēmu nav, taču Kultūras nama daļā, ieejot zālē, redzamas vēl pamatīgākas plaisas nekā ārā. Ir atslēgta elektrība un iznestas mēbeles. Krēsli un vēl citas mantas palikušas, jo tās nav kur izvietot.
Kultūras nama direktore Valentīna Korsiete atzīst, ka Līksnas pagasta iedzīvotājiem nākas sadzīvot ar virkni neērtību. Pasākumi vasarā notiek ārā, tagad lielākie pasākumi ieplānoti novada kultūras centrā “Vārpa”, kas atrodas Daugavpilī. Tur notiek arī dejotāju mēģinājumi. No Līksnas centra līdz pilsētai ir 17 kilometri. Savukārt vokālais ansamblis mēģina šaurajā gaitenī.
“Kā pašdarbnieki saka, gribas savas māju, nevis pa kaktiem darīt, teātris tekstu lasa mazākā telpā, ja jāmēģina, meklē citur, pēdējais mēģinājums bija dzīvoklī pie viena no aktieriem,” atzīst Korsiete.
Tika izstrādāts projekts, jauna Kultūras nama būvniecībai, projekta ietvaros bija iecerēts jauno Kultūras namu salīdzinājumā ar esošo būvēt lielāku un modernāku. Tomēr Daugavpils novada domes deputāti, uzzinot, ka izmaksas šādai iecerei pārsniedz vienu miljono eiro, to šīs vasaras sākumā noraidīja. Taču risinājumam jābūt, pārliecināta Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa:
“Mēs ļoti ceram, ka novada dome atbalstīs jauna būvprojekta izstrādi. Jau tagad es domāju, ka viņi saprot, ka tas nebūs lēti, bet ar tādu domu, ja būs atbalsts, ka mēs tiekam līdz iepirkumam, būvniecībai un nodošanai ekspluatācijā, bet, ja mēs veicam būvprojektu, tikai tāpēc, lai kaut ko darītu, tam nav jēgas. Tērēt resursu, laiku, finansējumu.”
Tagad domes deputāti atļauj veidot jaunu projektu, tomēr Daugavpils novada domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Arvīds Kucins norāda uz bažām par finansējuma iespējām arī jaunajam projektam.
“Tagad mēs atļāvām veikt iepirkumu uz projektēšanu kā tādu. Nav zināms, veidojot nākamā gada budžetu, ko parlaments iebalsos, kā varēs pašvaldības paņemt aizņēmumu uz tādām kultūras iestādēm, bez aizņēmuma nekā,” norāda Kucins.
Pensionāre Valentīna ir sarūgtināta par izveidojušos situāciju. Viņasprāt, ir jārod iespēja, lai cilvēkiem būtu sava kultūras vieta: “Naudiņas nav, bet var atrast tādām lietām, cilvēkiem tas ir vajadzīgs, lai atnāktu, lai sabiedrība būtu. Tā ņem un pasaka, ka nav naudas, bet pa šiem gadiem varēja kaut ko izdarīt. Atbraucu - lentīte nostiepta, grūti skatīties.”
Līksnas pagastā dzīvo vairāk nekā tūkstoš iedzīvotāju. Ik pēc diviem gadiem šeit tiek rīkots latgaliešu mūzikas festivāls "Muzykys Skrituļs”. Līksnā kultūras dzīve ir attīstīta, tāpēc cilvēkiem ir vajadzīgs savs Kultūras nams.