Springšļu dzirnavās visām grāmatām ir viena kopīga iezīme - tās bija nolemtas iznīcībai, kas mūsdienās kļūst jau par tendenci - mainoties interjeram vai aizejot mūžībā kādam tuviniekam, paliek grāmatas, kas aizņem ļoti daudz vietas un kuras nav kur likt. Dzirnavu saimniece uzsver, ka grāmatām vērtība nezūd, un tā arī radās ideja, ka šeit mājas var atrast arī tās grāmatas, kuras citiem nav vajadzīgas.
“Pārvācoties no Rīgas uz laukiem, sākot šo biznesu, bija pašiem sava bibliotēka. Lielākā publicitāte radās, kad šeit viesojās žurnālisti, pavisam nejauši, rādot šo telpu, kas vēl nebija gatava, rādīju mūsu grāmatas. Un šī doma, kas ir jau materializējusies, ka, ja cilvēkiem nav kur likt grāmatas, pilnīgi noteikti dzirnavas var būt tā vieta, kur var šīs grāmatas būt," teica Springšļu dzirnavu saimniece Viviāna Zipa.
Uzzinot par šādu iespēju, cilvēku atsaucība bija ļoti liela, tā nu tagad te var atrast gan latviešu un ārzemju klasiķu darbus, gan grāmatas bērniem, dzeju un prozu, arī enciklopēdijas un citu literatūru. Daudzas grāmatas glabā arī kādu savu stāstu, kas atklājies, tās šķirojot, – tajās atrastas gan vecas fotogrāfijas, gan telegrammas ar apsveikumu dzimšanas dienā, dažās pat mīlestības vēstules.
“Patiesībā bija tā, kad Viviāna atnāca un teica, ka kārtosim grāmatas, mēs neapzinājāmies, cik tas paņems laiku, mēs domājam grāmatas - tur kaudzīte, tur kaudzīte, tas pārgāja dienās, dienas pārgāja nedēļās, tās ievilkās mēnešos. Mēs aprīlī sākām, un jau ir decembris tūlīt. Patiesībā pats interesantākais ir tas, kas man ļoti patika: ja mēs, piemēram, kārtojam grāmatas, tu viņas pāršķirsti, kas ir, kas nav, un ļoti interesanti ir, kad kāds cilvēks ir atstājis vecu fotogrāfiju - kā grāmatzīmi ielicis, ir vecas vēstules, kuras mēs pārlasām, un ieliekam atpakaļ, lai nākamais, kas paņem grāmatu, arī to atver un viņam uzreiz tāds prieks, tas tā ļoti interesanti," norādīja Springšļu dzirnavu saimniecības vadītāja Laura Apsīte-Kuzmane.
Dzirnavās saka - laimīgie laiku neskaita, tāpat atvērtā tipa bibliotēkā neskaita grāmatas, to skaits nekad nebūs noteikts un bibliotēka nekad nebūs gatava, jo nemitīgi notiek aprite. Te tiek gaidīta ik viena grāmata, un, ja kāds atrod sev ko interesējošu, īpaši, ja darbs ir vairākos eksemplāros, var to ņemt līdzi un dot grāmatai jaunas mājas.
Arī Vidzemes televīzijas operators, pārcilājot grāmatas, tika pie savējās – Aleksandra Grīna šobrīd ekranizētā romāna "Dvēseļu putenis".
