Rucavas novads atrodas Latvijas dienvidrietumu daļā un gandrīz visā garumā robežojas ar Lietuvu. Saskaņā ar iedzīvotāju reģistra datiem novadā dzīvo 1588 cilvēki.
Novadā izbūvēti vairāki desmiti lietuviešiem piederošu privāto vasarnīcu, kā arī atpūtas bāzes un privātmājas. To lielākoties sekmē tieši Rucavas novada tuvums Lietuvai. Izdevīgs tas ir arī rucavniekiem, kuri ikdienā kaimiņvalstī dodas iepirkt ne tikai pārtiku, bet arī daudz lētāku agrāro tehniku un ražošanas izejmateriālus.
Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu dēļ nu viņi to var darīt tikai tad, ja, atgriežoties no Lietuvas, ievēro 10 dienu pašizolāciju.
''Vai tad tas reāli dzīvē ir iespējams? Aizbrauciet uz Lietuvu, atbrauciet atpakaļ, kurš jūs izkontrolēs?” spriež Rucavas novada iedzīvotājs Harijs.
''Tas trakākais ir tas, ka mēs – tā veselākā tauta – sēžam mājās un nedrīkstam braukt uz Lietuvu, bet viņi šeit brauc joprojām,” norāda radošās darbnīcas ''Ligate'' īpašniece Līga.
''Tagad man draugs, kas tepat dzīvo, bija tikko Lietuvā, viņš pārbrauca, un nekādu problēmu nav,” saka Rucavas novada iedzīvotājs Gunārs.
''Zinām, ka, tagad braucot no Lietuvas atpakaļ, jāievēro 10 dienu izolācija, tāpēc nepārbraucām pāri. Man ir bērns, kuram jāiet uz skolu, un nevar riskēt. Mums Lietuvā dzīvo draugi, un bieži dodamies uz veikaliem. Šobrīd to nedrīkst,” stāsta uz robežas satiktā iedzīvotāja Oksana.
Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits (“Novada attīstībai”) norāda, ka vasarā lietuviešu tūristu aktivitāte ir bijusi pat pusotru reizi lielāka nekā pērn. Bet nu kaimiņvalsts iedzīvotāju skaits novadā esot samazinājies, un to Veits skaidro ar tūrisma sezonas noslēgumu.
''Gribam droši iet savā Rucavas veikalā un iepirkties, un pārvietoties pa teritoriju brīvi, lai nebūtu kaut kādas liekas slimības. Tas mums ir mērķis, un katra pilsoņa pienākums no tā izvairīties,” saka Veits.
Ar pienākuma apziņu būs arī jāiztiek, jo uz robežas starp Latviju un Šengena zonas valstīm cilvēku pārbaude Covid-19 dēļ nenotiek. To gan veic Lietuvas un Igaunijas robežsardze.
Savukārt pierakstīt informāciju par iedzīvotājiem, kuri iebrauc Latvijā un kuriem jāievēro pašizolācija, ir starptautisko pārvadātāju uzdevums. ''Viņu atbildībā ir šo apliecinājumu izsniegšana un pēc tam nodošana robežsardzei kā starpniekam, kurus mēs savukārt atdodam tālāk Valsts policijai. Un viņi ir tā uzraugošā iestāde, kas veic epidemioloģisko nosacījumu kontroli,” pastāstīja Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone.
Cilvēku pašizolācijai, atgriežoties no Lietuvas, ir arī izņēmumi. Piemēram, iedzīvotājiem, kuri pilda darba pienākumus kaimiņvalstī, apmeklē izglītības iestādes vai saņemt ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumus, desmit dienas mājās izolēties nav nepieciešams. Tādā gadījumā ir jāievēro drošības principi: jālieto aizsargmaskas un jānovēro veselības stāvoklis.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
Septembrī Latvijas noteikto "pašizolācijas valstu sarakstā" nonāca arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. Tiesa, pašizolācijas prasības izņēmums noteikts attiecībā uz robežpilsētu Valkas un Valgas iedzīvotājiem.
