Skaistkalni no Germanišķiem Lietuvā šķir Mēmeles upe, un ikdienā robeža ir tā saplūdusi, ka vietējie visbiežāk mēdz teikt - „Jāaiziet uz Pārupi”. „Tagadējā Germanišķu pagasta daļa kādreiz ir bijusi Latvijas pusē, un tikai 1921. gadā, kad taisnoja Latvijas robežas, robeža tika iezīmēta pa Mēmeles (lietuviešiem Nemunēle) upi un daļa no Latvijas šajā reģionā nonāca Lietuvas pusē,” stāsta Skaistkalnes muzeja „Novadnieki” vadītāja Laima Indriķe.
Saknes starp latviešiem un lietuviešiem šeit ir tik ciešas, ka teju vai katrā ģimenē kādi radu raksti ved pie kaimiņiem. Dzīvojot pierobežā, nejust kaimiņus nemaz neesot iespējams. „Jau caurbraucot Latvijai, lietuvieši katru mīļu brīdi ir saistīti ar mūsu pagastu, ar mūsu novadu, un to klātbūtni jau nevar nejust,” saka Skaistkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Ineta Skustā.
Otrdien kaimiņvalsts atzīmē savu Neatkarības dienu, un līdzās Latvijas karogam Skaistkalnē plīvo arī Lietuvas karogs, bet pagasta bibliotēkā atklāta izstāde „Brāļu tauta - Lietuva”. Ikdienā pēc grāmatām lietuviešu valodā gan neesot liels pieprasījums, bet sadarbība ar kaimiņiem ik pa laikam notiekot. „Viņu temperaments ir mazliet savādāks nekā latviešiem. Viņi ir uzrunājuši mūs, ka mēs varētu kādu kopīgu projektu veidot,” norāda Skaistkalnes pagasta bibliotekāre Inga Pavlovska.
Svētku noskaņa otrdien valda arī vietējā kafejnīcā, kuras saimniece galdā ceļ lietuviešu nacionālo ēdienu cepelīnus un apmeklētājus priecē Lietuvas televīzijas programmas. „Noskaņojums ir labs, jo svētki ir svētki. Mūsu pusē - Lietuvā ir pasākumi, līdz ar to mēs arī šodien īsāk strādāsim un brauksim uz pasākumu,” klāsta uzņēmēja Regina Ukriņiene.
Pilsonības un imigrācijas dati liecina, ka Vecumnieku novadā dzīvo 549 lietuvieši, no kuriem vairākums Skaistkalnes pagastā.
