Lietuvas Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības departamenta direktora vietnieks Nerijus Aleksiejūns vēl pirms gada strādāja Briselē, Lietuvas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Tur Aleksiejūns bija atbildīgs par gatavošanos Lietuvas prezidentūrai, ar ko sāka nodarboties jau septiņus gadus pirms prezidentūras sākuma. Taču Lietuvas pieredze arī liecina - ir notikumi, kuriem sagatavoties nav iespējams. Tā varētu būt pirmā mācība, kas Latvijai būtu jāņem vērā, saka Aleksiejūns:
„Kad sākas prezidentūra, jums jābūt gataviem dažādiem neparedzētiem notikumiem un situācijām, neskatoties uz to, ka pirms tam esat ieguldījuši daudz laika, domājot par savām prioritātēm. Nedēļas nogalē pirms mūsu prezidentūras sākuma izcēlās Snoudena skandāls. 1.jūlijā, kad mēs tikāmies ar daudziem žurnālistiem, lai prezentētu mūsu prioritātes, neviens par tām nejautāja. Visi jautāja par Snoudenu, un mums bija ātri jāreaģē un jāstāsta, kāda būs Padomes pozīcija un ko iesāksim mēs kā prezidentūra. Un tā ir ilustrācija tam, cik svarīgi ir spēt ātri reaģēt uz mainīgo situāciju”
Otrs padoms, ko Lietuva varētu dot Latvijas prezidentūrai, Aleksiejūna ieskatā ir nebūt pieticīgiem un kautrīgiem:
Neesiet pārāk kautrīgi, jo sevišķi tāpēc, ka jūs esat maza un jauna dalībvalsts. Savā ziņā tā pat ir priekšrocība, jo arī mūsu iespaids sākumā bija, ka citas dalībvalstis negaida no jaunas, nelielas dalībvalsts pārāk daudz. Taču mums izdevās panākt labus rezultātus, un savā ziņā tas bija negaidīti. Tāpēc jums ir jābūt pārliecinošiem un jāpieliek visas pūles, lai panāktu labus rezultātus. Un nebaidieties, ka jūs to nevarat izdarīt, jo viss ir iespējams.
Viens no Lietuvas prezidentūras galvenajiem notikumiem bija Austrumu partnerības samits Viļņā. Lietuva savā programmā bija solījusi, ka tajā ir paredzams pabeigt darbu pie asociācijas līgumu noslēgšanas. Tomēr toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs līgumu parakstīt atteicās. No tā izriet trešā mācība, ko min Aleksiejūns:
„Viens no likumiem ir nesasolīt pārāk daudz - labāk tā vietā ir izpildīt vairāk nekā solīts. Izdarīt labāk un vairāk, nekā bija noteikts jūsu sākotnējā plānā. Šāda „gaidu vadība” arī ir viens no prezidentūras mērķiem.”
Prezidējošajai valstij ir jābūt neitrālai, tāpēc savu nacionālo interešu aizstāvība tai uz pusgadu ir jānoliek otrajā plānā, stāsta Aleksiejūns. Taču šim pienākumam ir arī ļoti patīkami blakus efekti - ļoti daudzi cilvēki no visām Eiropas Savienības valstīm pirmo reizi apmeklēja Lietuvu. ,
„Un tad šie cilvēki atgriežas. Man ir daudz draugu, kas tagad bieži atbrauc uz Lietuvu nedēļas nogalē, jo vēlas apskatīt ne tikai Viļņu vai citas populāras tūristu vietas. Tās ir investīcijas, kuru atdevi aprēķināt uzreiz jūs nevarat, tomēr es uzskatu, ka ieguldīt naudu, lai parādītu valsti no labākās puses, bija ļoti svarīgi,” uzsver Aleksiejūns.
Prezidentūra bija arī labs veids, kā uzlabot Lietuvas sabiedrības zināšanas par Eiropas Savienību. Notika publicitātes kampaņa, vairāki pasākumi tika raidīti sabiedriskajos medijos, un Aleksiejūns uzskata, ka tagad lietuvieši daudz skaidrāk apzinās sevi kā Eiropas Savienības sastāvdaļu.
