Latvijas mežos aizvien nonāk gana liels atkritumu apjoms, tostarp elektrotehnika, kas ir videi toksiska un bīstama. Viens no iemesliem šādai cilvēku rīcībai, kuru neaptur pat lieli naudas sodi, ir informācijas trūkums par šķirošanas iespējām vai negribēšana to darīt. Līdz ar to no elektrotehnikas atbrīvojas nelegāli vai arī ar to piegružo savu dzīves telpu.
Dažkārt gan pietiek vien ar zvanu atkritumu apsaimniekotājam, lai bez maksas nodotu, piemēram, savu veco ledusskapi. Pašvaldībās šo jautājumu risina dažādi – gan sniedzot iespēju nodot veco elektrotehniku šķirošanas laukumos, gan arī rīkojot speciālas kampaņas, kad busiņš pēc vecās tehnikas ierodas tuvāk par attiecīgo šķirošanas laukumu. Šāda iespēja nupat bija Jelgavā un jūnija beigās arī Mārupes novadā būs elektrotehnikas nodošanas dienas.
Mārupes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vides speciāliste Anita Lontone-Ieviņa norādīja: “Iespējams, šobrīd mums ir cīņa ar Babītes pusi, tur arī cenšamies izglītot iedzīvotājus un mēģināt ieviest šo pašu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, ka šķirojam mājās.”
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi rīko pat elektrotehnikas nodošanas akcijas, kurās var laimēt balvas. Tālāk vecā tehnika nonāk atkritumu poligonā “Getliņi”, kur angāros to sašķiro un sadala pa veidiem – plastmasa, metāls, dārgmetāls. To visu sūta pārstrādei uz dažādām Rietumeiropas valstīm – Poliju, Vāciju, Spāniju – atkarībā no sašķiroto detaļu veida. Pārstrādājot nolietotās elektropreces, izdodas atgūt apmēram 83% no to materiāliem, galvenokārt plastmasu, metālu un stiklu.
SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts skaidroja: “Visvairāk nodod to, ko jūs šeit arī redzat. Standarts ir ledusskapji, veļasmašīnas un televizori, tas ir mūsu top trīs, kas ir nemainīgi. Caur šo angāru, caur šo cilvēku rokām
ar katru gadu iziet arvien vairāk, pagājušo gadu tas bija nedaudz virs 2500 tonnām, šogad tas cipars tuvosies 3000 tonnām.”
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norādīja:”Kopsummā mēs savācam un pārstrādājam apmēram vienādos līmeņos kā citās Eiropas Savienības valstīs. Ir Ministru kabineta noteikumi, kuros noteiktas cipariskas jeb kvantitatīvas normas, cik daudz pret tirgū laisto ir jāsavāc atpakaļ un cik daudz no tā ir jāpārstrādā, šīs ražotāju atbildības sistēmas sniedz atskaites Valsts vides dienestā.”
Tā kā daudzas elektropreces ir vēl izmantojamas, uzņēmums “Eco Baltia vide” jau gada beigās plāno atvērt arī lietotās elektrotehnikas remontdarbnīcu un veikalu, tādējādi tai dodot otru dzīvi.
