Ikšķiles Brīvā skola ir vecāku dibināta, un jau kopš tās izveidošanas skolēniem tiek pasniegts veģetārs ēdiens, un tāds būs arī turpmāk. Administratīvā apgabaltiesa atcēlusi Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu par gaļas un zivju produktu obligātu iekļaušanu Ikšķiles Brīvās skolas ēdienkartē un apmierinājusi skolas prasību par veģetāra uztura atļaušanu Latvijas mācību iestādēs. Lēmums vairs nav pārsūdzams.
“Tas bija vairāk tāds principa jautājums. Mēs šo jautājumu aktualizējām, tas ir svarīgi lielai sabiedrības daļai. Līdz ar to es biju priecīga, ka mēs tādā pilsoniski sabiedriskā, uzņēmīgā veidā varējām risināt,” pastāstīja Ikšķiles Brīvās skolas vadītāja Kristīne Liberta.
Pirms četriem gadiem, veicot pārbaudi skolā, Pārtikas un veterinārais dienests konstatēja skolas ēdienkartes neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām un uzlika 50 eiro sodu. Taču skola par to vērsās tiesā.
“Tas grūtākais droši vien ir iestādēm paskatīties tālāk par likuma normā noteikto. Paskatīties, ka tur apakšā ir cilvēktiesības un ka tas kaut kādā veidā ierobežo cilvēktiesības. Veģetārisms ir cilvēktiesības, viena no cilvēktiesībām – izvēlēties sev uzturu. Un tas ir nostiprināts tiesu praksē,'' argumentēja juriste, vecāku pārstāve Kristīne Mežale.
Ikšķiles Brīvās skolas četru skolnieku mamma Ingrīda Strazdiņa ļoti pozitīvi vērtēja tiesvedības iznākumu: “Gaļu nav aizliegts ēst pilnīgi nevienam. Visi to var ēst mājās, ciemos rītā un vakarā.”
Atzinumu par to, ka veģetārs uzturs ir piemērots izglītības iestādēm, tiesvedības procesā sniedza gan Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedra. Turklāt Veselības ministrija atzina, ka pilnvērtīgs un pārdomāts veģetārs uzturs sniedz organismam nepieciešamo enerģiju un uzturvielas.
Turklāt jau 2018. gadā valdība precizēja noteiktās uztura normas un kvalitātes prasības ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, tostarp ļaujot veģetāras maltītes skolās.
“Ja tas ir ļoti pārdomāts, kā tas arī ir, un to dara speciālisti, jo šīs ēdienkartes izstrādā uztura speciālisti, un tā ir arī apstiprināta, tad tas ir pozitīvs piemērs, pilnīgi noteikti,” komentēja uztura speciāliste Liene Kacere.
Ikšķiles Brīvajā skolā mācās vairāk nekā 100 skolēnu, un ne visas skolēnu ģimenes ikdienā piekopj veģetārismu. Prakses ir dažādas.
“Ir liela daļa ģimenes, kuras mājās arī izvēlās ēst gaļu, bet ir daļa, kura patiešām ir veģetārieši,” zināja stāstīt Ikšķiles Brīvās skolas vadītāja Kristīne Liberta.
Skolas nākamais solis ir iedrošināt arī citas Latvijas skolas vismaz vienu dienu nedēļā skolā piedāvāt veselīgas veģetāras maltītes.
KONTEKSTS:
Līdz 2018. gadam Latvijas skolās bērnus ēdināt bez gaļas nedrīkstēja. To noteica valdības noteikumi, kuros paredzēts, piemēram, arī pieļaujamais sāls un cukura daudzums ēdienā.
Šie noteikumi attiecās uz visām skolām, tostarp arī privātajām. Uz to sākotnēji norādījusi Administratīvajā apgabaltiesā lietā par veģetāru uzturu privātā izglītības iestādē Ikšķiles Brīvā skola. Skolai gan ir tiesības nodrošināt veģetāras pusdienas, ja saņemta izziņa no ārsta, ka tās ir bērna veselības vajadzībām atbilstošas. Savukārt vecāku piekrišana nav pamats noteikumu neievērošanā. Strīdā par tiesībām uz veģetāru uzturu skolās Tiesībsarga birojs nostājies vecāku pusē.
Savukārt 2018. gada 1. septembrī spēkā stājās precizēti noteikumi par uztura normām un kvalitātes prasībām ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, tostarp ļaujot veģetāras maltītes skolās.
