ĪSUMĀ:
- Izsolē tiesības strādāt krematorijā 10 gadus ieguva “Rīgas kremācijas centrs – krematorija”.
- Konkurences padome un apbedīšanas nozare iebilda izsoles noteikumiem.
- “Apbedīšanas nams – krematorija” vērsās tiesā.
- AT nolēma: Rīgai līdz 2021. gada jūlijam jāizbeidz noslēgtais nomas līgums.
- Tagad Rīgai jāizdomā, ko ar krematoriju darīt tālāk.
- “Apbedīšanas nams – krematorija” jurists: Var atkal rīkot izsoli vai arī pārdot.
- RD vērtē koncesijas līgumu vai iespēju pašai pašvaldībai sniegt pakalpojumu.
- Par rīcību būs jāizšķiras nākamā sasaukuma domei.
- Jurists: Pašvaldības iesaiste tirgū vērtējama ļoti kritiski.
Taču izsoles noteikumi tika sarakstīti tā, ka tiesības iegūt varēja tikai ilggadējais domes sabiedrotais - uzņēmums “Rīgas kremācijas centrs – krematorija”. Konkurences padome un apbedīšanas nozare iebilda. Bet firma “Apbedīšanas nams – krematorija” vērsās tiesā. Augstākā tiesa nu strīdam pielikusi punktu.
Firmas jurists Edgars Timpa informēja, ka tālāk atbilstoši spriedumam Rīgai līdz 2021.gada jūlijam jāizbeidz noslēgtais nomas līgums.
Tiesa Rīgai ir iedevusi gadu, lai prettiesisko līgumu izbeigtu un izdomātu, ko ar krematoriju darīt tālāk.
Jurists Timpa uzskata, ka iespējami divi varianti. Pirmais: atbilstoši likumam ar samērīgām prasībām rīko krematorijas ēkas un iekārtu nomas izsoli.
“Otrs scenārijs - nodot krematoriju ar visu aprīkojumu atsavināšanai, citiem vārdiem sakot, pārdodot, kas būtu likumsakarīgi un iespējams, pareizi,” sprieda jurists.
Taču par apbedīšanas jomu atbildīgais un tiesā zaudējušais Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir citās domās.
Departamenta direktora vietniece Inga Gulbe stāstīja, ka tiek vērtēti divi varianti - uzticēt šo pakalpojumu sniegšanu koncesijas kārtībā vai arī pašvaldība pati veiks šo funkciju. Visticamāk, nākamajam sasaukumam tad nu būs jāizšķiras par turpmāku rīcību.
Lai pašvaldība pati sniegtu šo pakalpojumu, varētu dibināt jaunu kapitālsabiedrību vai tas jāuztic kādam no esošajiem pašvaldības uzņēmumiem - tas ir formas jautājums, domes lemšanas jautājums, norādīja Gulbe. Viņa arī piebilda, ka pakalpojumu varētu sniegt Rīgas Kapsētu pārvalde, “tikpat labi tas varētu būt integrēts šajā struktūrvienībā”.
Taču departaments uzsver, ka tas būs jāizlemj jaunajam domes sasaukumam pēc gaidāmajām vēlēšanām.
Firmas “Apbedīšanas nams – krematorija” jurists Edgars Timpa uzskata līdzīgi, kā savulaik paudusi Konkurences padome, ka ir jāvērtē, vai pašvaldības iesaiste kremācijas biznesā ietekmē vai neietekmē nozari, jo laiks pierādījis, ka privātais sektors var droši sniegt šos pakalpojumus.
Scenārijs, ka pašvaldība pati sniegs kremēšanas pakalpojumus, ir iespējams, taču vērtējams ļoti kritiski tieši no konkurences tiesību viedokļa, sacīja Timpa.
Uzņēmuma “Rīgas kremācijas centrs – krematorija” finanšu dati rāda, ka kremācijas bizness galvaspilsētā ir rentabls. Kompānija pērn apgrozīja vairāk nekā vienu miljonu eiro, 123 000 paturot peļņā.
