“Maztiltiņu” mājas iedzīvotāji vēlu vakarā izdzirdējuši troksni. Par to, ka pagalmā kaut kas notiek, ziņojuši arī mājas suņi, kas sākuši riet. “Es teicu puišiem – ejiet paskatīties. Izbaidīja pirmo reizi tos suņus, atrada to stirniņu, apskatīja visu. Viņa bija pārbijusies, noskrējusies un drusku saskrambāta. Teicu, ka nevajag meža zvēru aiztikt – atpūtīsies, piecelsies un aizies,” stāsta “Maztiltiņu” mājas saimniece Sanita Graudiņa.
Nodomājuši, ka suņi aizbiedēti un stirniņai vajadzīgs laiks, lai attaptos no izbīļa un dotos prom, atstājuši to turpat. Taču naktī Sarmītes dēls nolēmis pārliecināties, vai stirna aizgājusi, un devies uz upi.
“Trijos naktī sapratām, ka tur viss bija saplosīts. Un suņi bija nikni, rūcoši, sargājoši savu medījumu. Tumsā neviens viņiem klāt iet neriskēja, bet, paspīdinot gaismu, viņi arī iemuka krūmos. Mēs arī nedabūjām redzēt to viņu izskatu, kādi viņi ir. Un no rīta te bija palikušas tikai plosījuma pēdas un divas kājas,” atceras mājas saimniece.
Lai gan “Maztiltiņu” mājas saimnieki to, kas bija palicis pāri no stirniņas, apglabāja, notikuma vietā aizvien redzami asins traipi. Nofotografēt plēsējus notikuma brīdī nav izdevies, taču divus suņus, kas klejo pa apkārtni, vietējie manījuši jau iepriekš.
“Tā ir tiešam problēma, jo tie suņi arī te vandās riņķī. Viņi man jau ir fiksēti pirms pusgada medību kamerās. Tie ir divi relatīvi skaisti, kopti vilku sugas suņi. Es uzskatu, ka viņus palaiž kaut kad nakts stundās brīvībā, lai nu darbojās,” saka vietējais mednieks Guntis Ozols.
Jau pirms šī asiņainā notikuma Liepupes pagasta iedzīvotāji Salacgrīvas pašvaldības policijā ziņojuši par klaiņojošiem suņiem. “Tā atbilde ir tāda – jums vajag reāli nofotografēt ar visu to aktu, kad tas buks tiek plēsts. Nu, to jau nevar izdarīt,” saka Ozols.
Šis atgadījums noticis teju privātmājas pagalmā. Tāpēc Sanita uztraucas par savu mājdzīvnieku drošību un par notikumu jau nākamajā rītā ziņojusi Salacgrīvas kārtībniekiem, taču policisti esot aizbildinājušies, ka jāmeklē adata siena kaudzē.
“Tuvākajās mājās, vaicājot, vai ir redzēti klaiņojoši suņi, neviens neko tādu neteica. Ja būtu fotogrāfija vai apraksts. Par tiem vilka suņiem no jums tikai tādu informāciju saņemu,” saka kārtībnieks Didzis Žibals.
Izrādās – policisti runājuši ar “Maztiltiņu” jauniešiem, bet ne Guntis, ne Sanita nav iztaujāti, lai gan tieši viņi varētu precīzi raksturot iepriekš manītos suņus. Policists sola pie šī jautājuma vēl strādāt: “Tuvākās apkārtnes mājas vēl lielākā perimetrā ir jāapseko. To mēs izdarīsim.”
Sanita un Guntis stāsta, ka klaiņojošie suņi parasti manāmi, nākam vai dodamies uz netālās Tūjas pusi. Dodoties pa tuvējo apkārtni ar auto, Tūjas iedzīvotāju pagalmos pamanāmi vien daži suņi, taču tie neesot līdzīgi klaiņojošajiem. Arī uzrunātie iedzīvotāji sakās klaiņojošus suņus nemanām.
