Liepājniece Sandra ikdienā brauc gan ar savu automobili, gan velosipēdu. Kopumā padarīto pilsētā viņa vērtē atzinīgi, ir vien daži iebildumi.
Ja kājāmgājēji nestaigātu, tad jau būtu labi... Ja man būtu jāņem vērā vecais maršruts, kā es kādreiz braucu, tad man tas veloceliņš neko nedod, bet, ja brauc atpūtas braucienā, tad labi,” saka Sandra.
Veloceliņu izbūve Liepājā sākās 2007.gadā, stāsta Liepājas Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols. Tas notika laikā, kad sākās iepriekšējais Eiropas Savienības plānošanas periods. Kopgarums uz šo brīdi jau sasniedzis aptuveni 50 kilometrus.
Ir, protams, objekti, kur veloceliņš iet pa abām ielas pusēm, piemēram, Zirņu un Ganību iela. Tas summējas, taču, paraugoties atpakaļ, sākām ar mazu veloceliņa posmu Jūrmalas parka teritorijā, tie bija septiņi kilometri. Tad tagad jau varam runāt jau par gandrīz 50 kilometriem,” uzsver Ābols.
Veloceliņu gar Jūrmalas parku, kas atrodas blakus jūrai, ikdienā izmanto simtiem liepājnieku, arvien vairāk velobraucējus var pamanīt arī uz maģistrālajām pilsētas ielām un citviet. Pakāpeniski velobraucējus sāk respektēt arī gājēji. Liela daļa sapratuši, ka sarkanie bruģakmeņi domāti velobraucējiem.
Pārmaiņas pilsētvidē novērtē vēl viens riteņbraucējs – Arnis Jekste, kurš strādā Ceļu satiksmes drošības dienesta (CSDD) Liepājas nodaļā. "Ja zinām, ka pašos pirmsākumos, paskatoties pilsētas kartē, veloceliņi bija atsevišķi nogriežņi… Sākumā likās, priekš kam izbūvēt vienu nogriezni un kurš pa to pārvietosies, - tad tagad redzams: veidojas tīkls, nogriežņi savienojas. Veidojas kopīgs pārklājums pilsētā, var pārvietoties pa Liepāju no ziemeļiem uz dienvidiem, no rietumiem uz austrumiem.
Par satiksmes drošības uzlabošanos var runāt tikai daļēji, jo lielāks velosipēdistu skaits uz ceļiem jebkurā gadījumā maina esošo situāciju, un šobrīd nav iespējams objektīvi novērtēt, vai, izbūvējot veloceliņus, uzlabojusies satiksmes drošība,” spriež Jekste.
Šogad CSSD piedāvā iegūt velosipēda vadītāja apliecību jau no 10 gadu vecuma, agrāk tiesības bija pieejamas no 12 gadu vecuma. Ja kāds saka, ka pārāk agri, tad Arnis Jekste pauž pretējus argumentus - 10 gadus veci bērni jau brauca pa ielām, taču bez vadītāja apliecībām. Šādas izmaiņas ir pietuvinātas reālai situācijai uz ielām.
Kopumā bērnu interese ir pieaugusi. „Šogad gan aprīlī, gan maijā pilsētā un novados bija ļoti daudz izbraukumu veloeksāmenu. Ja paskatāmies statistiku, tad divu mēnešu laikā velosipēda eksāmenus kārtojuši ap 600 bērnu. Ap 370 ir sekmīgi nokārtojuši un ieguvuši velosipēda vadītāja apliecību. Tas nozīmē, ka šajā vasarā ap 400 bērnu jau legāli varēs parādīties uz ielām, kur mēs viņus arī ieraudzīsim,” saka Jekste.
Tuvāko septiņu, varbūt 10 gadu laikā Liepājā veloceliņu garums jau varētu būt mērāms 150 vai pat 200 kilometros. Šī gan ir nākotnes vīzija, uzsver Ābols. „Jāskatās reāli uz finansējuma pieejamību, ne visos ielu posmos iespējams izbūvēt veloceliņus. Ir, kur platums atļauj to darīt, bet ir ielas, kur tas nav iespējams. Uz katru infrastruktūras objektu pilsētā skatāmies plašāk - gan uz vides pieejamību, gan šo videi draudzīgā transporta tīkla attīstību,” atzīmē Ābols.
Veloceliņu izbūvei Liepāja piesaista Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Rekonstruējot pilsētas ielas, veloceliņu kopējais garums tikai palielināsies.
