Uzzināt par darba un arī turpmākās karjeras iespējām gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs, ieradušies dažāda vecuma ļaudis. Tie, kuri pieprot angļu valodu, dodas aplūkot ārvalstu piedāvājumus, taču lielākā rosība gan pie karjeras konsultantiem, gan vietējiem darba devējiem.
Izstādes apmeklētājs, ceļu būvtehniķis Gints Liebus meklē izaugsmes iespējas jaunā uzņēmumā, viņaprāt, lielākas iespējas ir ārzemēs.
Taču Normunds Ziemelis, kurš jau strādājis Vācijā,iesaka apdomāt: "Tur nav tik vienkārši; aizbrauc cilvēks un domā, ka viss būs kārtībā. Par to, ka tur dzīvo zaļi, kā no šejienes izskatās, tās ir pasakas."
Kā atzīst EURES konsultants Andris Segliņš, tad pēdējos gados nedaudz mazinājusies liepājnieku interese par darba iespējām ārzemēs. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka tiek pieprasītas labas svešvalodu zināšanas, kā arī atbilstoša kvalifikācija. Bieži vien cilvēkiem trūkstot paškritiska vērtējuma.
"Cilvēkiem nākas norādīt to, ja tiešām darbs izvēlēts ārvalstīs, kā to darīt droši, kam jāpievērš uzmanība. Varbūt darbs ir jāmeklē tepat uz vietas, jo [cilvēks] nav piemērots darbam ārvalstīs," saka Andris Segliņš.
EURES konsultante Līga Baufale norāda, ka cilvēki interesējas par - ja ir strādāts ārzemēs, kas būtu jādara, atgriežoties Latvijā, kādas darbības jāveic.
Par darba iespējām ārzemēs pagājušajā gadā konsultēti 12 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, cik no viņiem aizbraukuši, statistika klusē. Apkalpojošo sfēru speciālisti un inženieri šobrīd visvairāk pieprasīti Eiropas darba tirgū. bet zinošu un atbildīgu sava aroda meistaru trūkst arī vietējos uzņēmumos.
"Mums ir nepieciešami kvalitatīvi darbinieki, jo mēs eksportējam savu preci uz Skandināvijas un Ziemeļu valstīm. Vairs nevar strādāt kā pirms divdesmit gadiem," kritisks ir Ventspils metināšanas rūpnīcas pārstāvis Bruno Jurševics.
Starptautiskā izstāde „Darbs un karjera” tiek organizēta Eiropas Darba dienas ietvaros, un Liepāja ir viena no vairākiem simtiem pilsētu Eiropā, kurā notika šāda veida pasākumus.
