Panorāma

Gada laikā patēriņa cenas pieaugušas par 21,8 %

Panorāma

Panorāma

Būtiskas nesaskaņas par Liepājas Universitātes nākotni

Liepājas Universitātes vadībā būtiskas nesaskaņas par iestādes nākotni

Liepājas Universitātē (LiepU) nepieciešamas pārmaiņas, – tam piekrīt gan universitāte, gan tās dibinātājs – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un arī valdība. Tomēr lēmums par to, kurai no lielajām universitātēm Rīgā tā varētu pievienoties, izsaucis būtiskas nesaskaņas un šķelšanos pašas universitātes vadībā. LiepU Senāts un Satversmes sapulce lēmusi, ka iestāde pievienosies Latvijas Universitātei (LU), kam iebilst vēl viena augstākā lēmējinstitūcija – LiepU padome.

LiepU pēdējo gadu laikā studentu skaits svārstās ap 1200 līdz 1300 studējošajiem, kas ir maz, kā arī tai pārmests zinātniskās darbības trūkums un sadarbība ar nozarēm, lai attīstītos. Sarunas par LiepU pievienošanu kādai no lielajām universitātēm Rīgā ilgst aptuveni gadu, un nesen LiepU augstākā akadēmiskā vadība – Senāts un Satversmes sapulce ir lēmušas – pievienoties LU. Šis ceļš, kā teicis Satversmes sapulces priekšsēdis, varētu prasīt mazāk plašu reorganizāciju un izmaiņu.

"Ņemot vērā, ka šie stratēģiskie virzieni ir ļoti līdzīgi, tad tās izmaiņas, iespējams, būs mazākas. Lai arī ir daudz neskaidrības, viens gan ir skaidrs, – ka Liepājā ir jābūt spēcīgai universitātei, nevis kādas zinātnes universitātes filiālei. Un tas nevis tāpēc, ka kāds šeit baidītos zaudēt darbu," skaidroja LiepU Satversmes sapulces priekšsēdētājs Uldis Zupa.

Pēc Satversmes sapulces dalībnieku domām, ar LU arī sakrītot stratēģiskās attīstības virzieni. Ar LU arī ir pieredze sadarboties.

Otrs variants bijis pievienošanās Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Un to atbalsta LiepU padome, kas atbild par augstskolas attīstību, finansēm, sadarbību ar nozari. Padomes ieskatā, šis ceļš ļautu piesaistīt lielāku studentu skaitu.

"Gan Latvijas Universitāte, gan Rīgas Tehniskā universitāte ir ar ļoti skaidru redzējumu par nepārtrauktību studiju programmu īstenošanā, par identitātes un arī autonomijas saglabāšanu, bet tas aspekts, kas ir svarīgs, – vai visas trīs zinātnes universitātes iesaistās šajā reorganizācijas projektā? Mums ir nepieciešamas visas trīs zinātnes universitātes, lai Kurzemē būtu tiešām spēcīga augstākās izglītības iestāde," sacīja LiepU padomes priekšsēdētājs Andris Grafs.

Grafs dalās ar vēstuli no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), kurā teikts, ka tā atbalsta sadarbību, ar nosacījumu, ka galvenais partneris ir RTU.

Strīdu izšķirs atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un tālāk valdība. Nozares un padomes uzskati varētu būt noteicošie.

"Tātad Satversmes sapulcei ir jāievēl rektors, ko viņi nav izdarījuši, un ir jāapstiprina Satversme. Ja mēs runājam par stratēģiskiem jautājumiem, tad, protams, ka augstskolas padome, kurā ir arī Senāta virzītie pārstāvji, ir tā institūcija, kuras viedoklis, protams, atbilstoši kompetencei ir noteicošais," norādīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Jāņem vērā arī LiepU pienesums reģionam nākotnē. Un te esot runa par medicīnas izglītības attīstību, inženierzinātnēm, protams, sociālajām zinātnēm un humanitārajām zinātnēm – pamata uzsvaru liekot uz pedagogu sagatavošanu. Tāpēc Liepājas pilsētas dome atbalsta padomes lēmumu, nevis Senātā un Satversmē lemto.

"Man liekas, ka ļoti demokrātisks ir šis ceļš, kā padome virzīs šo jautājumu, neaizmirstot arī uzlikt akcentu, ka ir arī citi viedokļi. Es domāju, ka mēs Latvijā varam nonākt pie risinājuma, ka visas trīs universitātes strādā kopā, izstrādājot kopīgas programmas, un palīdz reģioniem attīstīties," sacīja Liepājas mērs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija").

LU tikmēr publiski paudusi, ka tā atbalsta LiepU pievienošanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti