Liepājas Universitātes rektore Dace Markus LSM.lv atzīst, ka pagājušajā gadā kolektīvs domājis – kādu jubileju svinēt, kur ir sākumpunkts? “Nosaukumu un statusu bijis tik daudz! Un mēs nolēmām, ka jāsāk skaitīt no paša sākuma – no 1945. gada, kad Liepājā tika likti pamati skolotāju sagatavošanai. Tā bija pedagoģiskā skola. Tad arī iznāk, ka mūsu jubilejas diena ir 12. jūnijs, šogad mums aprit 75 gadi,” viņa paskaidro.
FАКТI
Liepājas Universitāte dibināta 1945. gadā, tolaik tā bija četrgadīgā pedagoģiskā skola. 1950. gadā tā kļuva par Liepājas Pedagoģisko institūtu, 1966. gadā nosaukumam tika pievienots “Viļa Lāča vārdā nosauktais”. Arī jaunākajos laikos nosaukums un statuss mainījušies. 1990. gadā augstskola atkal kļuva par “vienkārši” Liepājas Pedagoģisko institūtu, 1993. gadā par Liepājas Pedagoģisko augstskolu 1998. gadā – par Liepājas Pedagoģijas akadēmiju. 2008. gada 2. jūlijā Valsts prezidents Valdis Zatlers izsludināja likumu “Par Liepājas Universitātes Satversmi”, un no tā paša gada 16. jūlija Latvijā kļuva par vienu universitāti vairāk. Liepājas Universitāte ir lielākā augstskola Kurzemē, tā piedāvā 28 mācību programmas četrās fakultātēs. Universitātē ir apmēram 1400 studentu, no viņiem gandrīz 760 mācās budžeta vietās.
Covid-19 ietekmēs arī uzņemšanu universitātē.
“Protams, ka baidāmies par to, ka būs mazāk ārzemju studentu.
Mēs nezinām, kā viņi varēs atbraukt uz Latviju, piemēram, Indijas vēstniecība ilgu laiku pilnībā bija slēgta. Mums ir daudz ārzemju studentu no dažādām valstīm – Pakistānas, Ganas, Azerbaidžanas… Viens students mums tagad ir no Uzbekistānas, no Krievijas ir divi lieliski puiši, nesen mūsu universitāti beidza viens talantīgs puisis no Somijas.
Iespējams, ka koronavīrusa dēļ šogad mums būs vairāk vietējo jauniešu, kuri nebrauks iestāties ārzemju augstskolās.
Esam izveidojuši budžeta vietas, kuras garantējam labākajiem skolu absolventiem, un izsūtījuši Liepājas un apkārtējo novadu mācību iestādēm informāciju par vietu skaitu un prasībām,” stāsta Dace Markus.
Vēl vienas koronavīrusa pandēmijas sekas ir attālinātās mācības. Rektore atzīst – sākumā viss nebija vienkārši, taču kopumā izdevies diezgan radoši apgūt arī tāldarbu. Turklāt visas šīs prasmes noderēs arī nākotnē: “Protams, neviena tehnoloģija nevarēs aizstāt cilvēcisko saskarsmi, taču uzskatu, ka arī parastā mācību procesā var veiksmīgi izmantot kādu tālmācības daļu.”
“Mums ir četras fakultātes un četri lieliski zinātniski pētnieciskie institūti, visticamāk, šo struktūru saglabāsim arī nākotnē. Pirms trim gadiem veicām lielas izmaiņas savā stratēģijā saistībā ar mācību programmu samazināšanu, vairākas no tām tika apvienotas,” stāsta Dace Markus.
Programmas tagad sadalītas stratēģiskajās grupās, īpaša uzmanība pievērsta tradicionāli spēcīgākajām Liepājas Universitātes programmām, kā arī tām programmām, kuras nepieciešamas reģionam. Izmaiņas “ierakstītas” gaidāmajā Latvijas augstākās izglītības reformā.
ZINĀTNE
Liepājas Universitāte katru gadu organizē apmēram desmit zinātniskās konferences. Rektore Dace Markus norāda – tagad ir ļoti daudz projektu un iespēju zinātniski pētnieciskajai darbībai, kuros piedalās universitāte. Ir projekti no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), pilsētas attīstības projekti dažādās jomās (rūpniecība, enerģētika, vides aizsardzība, un citas), valsts pētījumu programmas, kopā ar Dānijas kolēģiem Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Horozon2020” ietvaros rudenī paredzēts sākt izstrādāt vides monitoringa aprīkojumu, kas uzskaitīs kuģu un stacionāro iekārtu gāzu
Septembrī sāksies projekts “Mācītspēks”, kas dos iespēju cilvēkiem ar augstāko izglītību tikai gada laikā iegūt arī pedagoga kvalifikāciju. Projektā piedalās Latvijas, Daugavpils un Liepājas universitātes, kā arī fonds “Iespējamā misija”.
Gada sākumā augstskolu sabiedrību – īpaši reģionos – satrauca Izglītības un zinātnes ministrijas ideja mainīt universitātes statusa kritērijus. Viena no galvenajām prasībām izrādījās vissāpīgākā – universitātē jābūt ne mazāk kā četrtūkstoš studentiem. Tas nozīmētu, ka universitātes Liepājā un Daugavpilī, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte Jelgavā varētu tikt “pazeminātas” par augstskolām.
“Mūs satrauca, kāds liktenis būs visām reģionālajām universitātēm – tām universitātēm, kurās varētu nebūt šo četrtūkstoš studentu. Un droši vien arī nebūs!
Tagad skatos, ka daudzi izrādās pakļauti riskam, jo, ja augstskolā – tieši augstskolā, nevis universitātē – nebūs tūkstoš studentu, tad atbilstoši jaunajiem noteikumiem to vispār varēs izsvītrot no augstskolu reģistra. Ja runā par Liepājas Universitāti, tad pašlaik strādājam pēc jaunas stratēģijas, un neslēpšu, ka daudz kas tagad notiek kopā ar citām universitātēm, tas ir saistīts ar resursu racionālu izmantošanu. Tāpēc mēs diezgan mierīgi raugāmies nākotnē, mēs nekļūsim par kāda filiāli un paliksim universitāte,” uzsver Dace Markus. Un piebilst, ka Daugavpilī un Jelgavā ir analoģiska situācija.
Gada sākumā tika apspriestas dažādas iespējas palielināt studentu skaitu. Piemēram, apvienojot Liepājas Universitāti un Ventspils Augstskolu. Tika ierosināts arī atgriezties pie senās idejas par Kurzemes Universitātes izveidošanu, zem Liepājas Universitātes jumta apvienojot visas citu augstskolu Liepājas filiāles. Taču no šīm idejām atteicās.
Dace Markus ir pārliecināta, ka izmaiņas augstākajā izglītībā ir vajadzīgas. Taču ne mehāniskas: “Uzmanīgi noklausījos visas trīs Saeimas profilējošās komisijas sēdes. Visi teica, ka augstākā izglītība un zinātne jātuvina viena otrai, ka vajadzīgs vienots likums par augstāko izglītību un zinātni. Līdz tam ir tālu, taču tieši šāda stratēģija ir ļoti, ļoti vajadzīga! Piebildīšu – ja kādai no lielajām universitātēm jābūt reitingu augšgalā, tas ir lieliski, taču tam nav jānotiek, bremzējot citu augstskolu attīstību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nacionālajā attīstība plānā teikts par policentrisku attīstību. Tad nu paskatīsimies, kāda tā būs.”
Ir vēl viens svarīgs moments, kuram pievērsusi uzmanību Liepājas Universitātes rektore: “Mēs negatavojam “tirgus vienības”, pie mums attīstās personības. Un tādas personības sevi daudz labāk parāda arī darba tirgū.”
