Liepājas Universitātes padome piedāvā pakāpeniski četru gadu laikā izveidot Kurzemes Universitāti. Piedāvātajā modelī varētu darboties Liepājas Universitāte un Ventspils Augstskola, partnerībā piesaistot Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti.
Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētājs Andris Grafs intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka universitātē aicinās valdību par šo lemt jau septembrī:
“Kāpēc mums šie četri gadi ir nepieciešami? Ir skaidrs, ka abām augstskolām ir jaunas padomes, kas strādā ar stratēģijām, ir identificējušas virkni izaicinājumu. Tajā skaitā Liepājā mēs vēlamies samazināt fakultāšu skaitu. Samazināt zinātnisko institūciju skaitu, lai padarītu šo struktūru efektīvāku. Un divu gadu laikā attiecīgi, lai stratēģiju ieviešanas un iekšējās konsolidācijas process notiktu, tas, kas ir nepieciešams, ir mērķis, kurā virzienā mēs dodamies.”
Apvienības izveide varētu notikt 2025. gadā, bet 2026. gadā jau varētu sākt darbu.
Tomēr pašlaik abas puses vēl nav vienojušās.
Ventspils Augstskola vēlas turpināt attīstīties autonomi. Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš skaidroja, ka apvienošanā neredz ieguvumus:
“Pirmkārt, izskanot apgalvojumam, ka mums specializācijas virzieni dublējas, teikšu, ka – nē.
Vēlreiz – mums ir ietvertas fizikālās zinātnes, radioastronomija, tulkojumu zinātne, kas mums jau izsenis ir viena no labākajām. Turpinām attīstīties. Tāpat arī reģionālās ekonomikas attīstība.”
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) par iespējamo apvienošanu ir dalītas sajūtas. LPS padomnieks Māris Pūķis atzina, ka jebkurā gadījumā augstākās izglītības iestādes nepieciešamas gan Ventspilī, gan Liepājā, jo tas veicina šo reģionu attīstību. Savukārt apvienošana vienu no pilsētām varētu vājināt.
“Tā nav laba doma. Tas vienīgais apsvērums, ka var ietaupīt uz administrāciju, tas neattaisnosies. Ir vajadzīgs, lai katrā šajā centrā, kas ir Latvijā augošs attīstības centrs, būtu sava augstskola. Kurzeme nav vienota ekonomiskā sistēma. Pašlaik Kurzeme tomēr sadalās, un tas, kas ir ekonomiskais potenciāls Ventspilī, nav tas pats, kas Liepājā,” sacīja Pūķis.
LPS padomnieks arī skaidroja, ka šīm augstskolām būtu vērtīgi sadarboties, bet ne apvienoties.
Par šo ieceri skeptisks ir arī bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Jaunā Vienotība”), kurš savulaik vērsa uzmanību, ka Latvijā ir pārāk liels augstāko izglītības iestāžu skaits.
“Nu, ja tā ir reāla apvienošanās, Liepāja ar Ventspili, kas rada šo kritisko intelekta masu... Un es domāju ne tikai studentu skaitu, kas ir formālais kritērijs, bet arī akadēmiskā personāla apvienošanu, tad tas varētu būt perspektīvi. Bet, ja tā ir tikai kopīgas cepures uzlikšana, tad tas ir formāls akts, kurš lielu pienesumu Kurzemes zinātnei nedos,” sacīja Šadurskis.
KONTEKSTS:
2021. gada septembrī valdība lēma uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) apvienot reģionu universitātes. Izmaiņas skartu Liepājas Universitāti, kurai jāpievienojas kādai no zinātņu universitātēm. Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai jāapvieno spēki ar Daugavpils Universitāti.
Šīs izmaiņas ir daļa no augstskolu reformas, kuras viens no mērķiem ir samazināt augstākās izglītības iestāžu skaitu un uzlabot studiju kvalitāti, kā arī veicināt zinātnisko darbību.
Jau gadiem ir runāts par to, ka šo mērķu sasniegšanai daļā augstskolu spēki būs jāapvieno. Sākotnēji plānā bija veidot konsorcijus. Pirmo tādu jau izveidoja pērnā gada vasarā – vienošanās tika slēgta starp Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Taču ministrija ar augstskolām nespēja vienoties par konsorcija definīciju, tāpēc šī iecere īstenota netiks.
