Apvienošanās nepieciešama, lai apgūtu Eiropas atveseļošanas fonda līdzekļus.
Liepājas Universitātes studentu padomes priekšsēdētājs Andis Gailis uzver, ka tik lielas pretrunas starp padomē un satversmē lemto, ir pirmo reizi. Viņam radusies sajūta, ka politiski viss ir izlemts un tagad tikai krīt domino kauliņi.
Liepājas Universitātes attīstības direktors un Liepājas Universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētājs Uldis Zupa uzsver, ka gala lēmumu pieņems Ministru kabinets, kas sekos pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma, taču par to, kāds būs šis ieteikums, skaidrības vēl nav.
"Skaidrs, ka ir divi pretēji uzskati. Viens ir uzskats, kas valda Liepājas Universitātes akadēmiskajā saimē, starp darbiniekiem un studējošajiem. Tas ir šis uzskats, ka mums būtu ciešāk jāsadarbojas ar Latvijas Universitāti, un tam ir pragmatiski apsvērumi, šeit nav runa par vieglāk un savādāk, bet atbilst stratēģiskie virzieni, tehnoloģiskais nodrošinājums ir praktiski tāds pats, nebūs jāpērk jaunas programmas un nebūs jāapmāca papildus darbinieki.
Arī vēsturiskā sadarbība, īpaši zinātnes jomā, daudz ciešāka ar Latvijas Universitāti. Tad ir šis pretējais viedoklis, Liepājas Universitātes padomes viedoklis, ka mums būtu ciešāk jāsadarbojas ar RTU."
Uldis Zupa izskaidro, kāpēc vispār sākušās sarunas par augstskolu resursu apvienošanu.
"Visu reformu pamatā ir Eiropas atveseļošanas fonda līdzekļi. Lai apgūtu fondus, Latvijai ir jāsamazina augstāko izglītības iestāžu skaits.
Ņemot vērā, kā Liepājas Universitāte ir piekritusi iet uz šādām reformām, tas nozīmē, ka esam starta pozīcijā un nākamais solis bija sadarbības partnera, tās zinātniskā augstskolas izvēlē, ar ko iesim ciešāk kopā."
Par Liepājas Universitātes padomes balsojumu par pievienošanos RTU tikko šajās dienās ievēlētais jaunais Liepājas domes priekšsēdētaja vietnieks un Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētāja vietnieks Salvis Roga skaidro, ka padome sāka darbu martā un sakotnēji meklēti risinājumi, kā nepievienoties vispār, taču IZM striktā nostāja, ka jāpievienojas vai nu RTU vai LU, noteikusi to, ka sekojuši strauji lēmumi, kur pretnostatītās pozīcijās ir padome un pašvaldība, ar vēlmi pievienoties RTU, un Liepājas Universitātes mācībspēki un studenti, kuri atbalsta pievienošanos Latvijas Universitātei.
"Trieciena tempā bija jāsaliek visi plusi un mīnusi un visas šīs puses, kas ir pretnostatītas – pašvaldība, padome un universitāte. Katram ir savi apsvērumi, kāpēc tas lēmums ir tāds, kāds tas ir. Katrs balstās uz savām vērtībām, un visi ir korekti, bet izejas pozīcijas katram ir savas. Tas, ko visi grib, lai Liepājas Universitāte attīstās, lai studentu skaits pieaug, lai zinātniskā kapacitāte aug, lai stratēģiskie virzieni tiek saglabāti – to grib visi."
Kāds ir pašvaldības redzējums, un kāpēc RTU?
"Sākotnēji pirmā doma, kas nāk prātā, ir RTU, tas ir saistīts ar tehnisko zinātņu attīstību, ar inženierzinātnēm, ar datorzinātnēm. Tur, izejot no informācijas, kas ir mūsu rīcībā, situācija ir tāda, ka RTU šis virziens izskatās spēcīgāks, bet vēlreiz saku, ka izskatās spēcīgāks, bet tas, kā Liepājā sadarbībā šo virzienu attīstīsim, tas joprojām nav skaidrs, kamēr nav parakstīts dokuments."
Tikmēr Liepājas Universitātes studentu padomes priekšsēdētājs Andis Gailis uzver, ka tik lielas pretrunas starp padomē un satversmē lemto ir pirmo reizi un arī pati situācija kā tāda iespējama pirmo reizi.
"Skaidrs ir viens, ka, iespējams, tās ir konspirācijas, īpaši studenti, ko mēs varam zināt. Notiek kaut kādas, nesauksim tās par politiskām spēlēm, bet segas vilkšana uz savu pusi. Negribas tā teikt, ka viss jau sen ir izdomāts un tagad tikai krīt domino kauliņi. Man prieks redzēt, ka vismaz Satversmei, kurā es arī esmu dalībnieks, bija savs viedoklis; un tomēr, ja mēs runājam par pievienošanos augstskolām, tad nolēma par labu Latvijas Universitātei, jo, ar veselo saprātu apskatot tos kritērijus un lielumus, kas jāsalīdzina, ir daudz tuvāk Latvijas Universitātei nekā RTU."
Liepājas Universitātes rektore Dace Markus arī min virkni līdzību un tehniskos resursus, kas ir daudz pietuvinātāki Latvijas Universitātei.
"Ar RTU ir tikai viens stratēģiskais virziens, kas varētu būt kopīgs un tās ir inženierzinātnes. Arī RTU piedāvājums man īsti nebija skaidrs, kad bija pie mums, sacīja, ka paši varēsiet attīstīt pedagoģiju, mēs neiejauksimies. Nē, mums nevajag pašiem kaut kā veģetēt, mēs gribam ar stipriem kolēģiem attīstīt.
Lasu "Dienā", ka RTU attīstīs pedagoģiju, humanitārās zinātnes, tad rodas jautājums, kāpēc, vai tik ļoti kvalitatīvai tehniskajai universitātei vajadzētu pārveidoties par klasisku nacionālo universitāti, jo Latvijā jau ir viens spēcīgs centrs un tā ir Latvijas Universitāte."
Liepājas Universitātes profesors Pāvels Jurs uzsver, ka tā ir viedokļu sadursme starp padomi un Liepājas Universitāti.
"Tas ir mans subjektīvais viedoklis – dibinātājs, kas ir Izglītības un zinātnes ministrija, vairās no atbildības. Kad tika organizēta tikšanās, es uzdevu jautājumu, kurš pieņem gala lēmumu, tad IZM ierēdnis teica, ka universitāte, bet ko nozīmē universitāte?
Ir jāatrod vidusceļš – piekritīsiet, ka šādi pretnostatīt kolektīva gribu saistībā ar gaidāmajām laulībām nebūs labs risinājums."
Kāds būs šis gaidāmo laulību iznākums, nav skaidrs, taču Liepājas Universitātes attīstības direktors Uldis Zupa jau kā privātpersona nosūtījis vēstuli ar jautājumu Liepājas domei saistībā ar nostāju pievienoties RTU. Zināms, ka šāds lēmums Liepājas domē nav pieņemts vai izskatīts, to Latvijas Radio apstiprināja arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Salvis Roga.
