Slimnīcā šo kāpumu skaidro ar finansējuma trūkumu ambulatorajiem pakalpojumiem un norāda, ka nevienam no valsts apmaksātajiem pakalpojumiem cenas nav paaugstinātas.
Slimnīcā šogad pirmajos septiņos mēnešos ambulatorajā sektorā katru mēnesi 10 000 latu pārtērējusi valsts apmaksātajiem veselības pakalpojumiem piešķirtos līdzekļus, jo pieprasījums pēc tiem nepārtraukti palielinājies.
Ja iepriekš maksas konsultācija, piemēram, pie ķirurga vai ginekologa Liepājas reģionālajā slimnīcā maksāja 10 latus, tad oktobrī jau 14 latus. Celt cenas par 41% slimnīcai nācās nepietiekamā finansējuma dēļ. „Risinājumi bija divi, vai nu nesniedzam pēdējo mēnesi vispār valsts apmaksātus pakalpojumus vai nu mēs izvēlējāmies šo variantu. Mēs gaidījām, ko dara valsts, kāda būs valsts attieksme, vai būs kaut kāds papildu finansējums un kam būs šis finansējums, bet tad, kad galu galā bija skaidrs, ka mēs nespēsim izvilkt līdz gada beigām vai arī būsim spiesti krasi samazināt pakalpojumu klāstu, tad tika pieņemts šis lēmums," norāda Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs Edvīns Striks.
Pacienti atzīst, ka atliek vien samierināties ar esošo situāciju. „Man varbūt ne tā, bet vecums nāk, slimības sākas, žēl būtu maksāt tādu lielu naudu. Bet ja jāmaksā un ja līdz...lai Dievs stāv klāt," saka Tamāra. „Ir daudz, protams, ka ir daudz, bet nu, grūti pateikt, ja visam pieliktu par 10%, tad neapmierināto būtu daudz vairāk," piebilst Ivars.
Ilga atzīst, ka viņai nebūtu līdzekļu, lai samakxātu par ārsta pakalpojumiem atbilstoši jaunajām cenām. „Nē, nevarētu noteikti, [man] tikai pensija un nav vairāk citu ienākumu, ļoti grūti būtu," uzsver Ilga, savukārt Jeļena piebilst: „"Nevajadzēja celt cenas, ja cilvēks ir slims un vairākkārt jānāk pie ārsta, bet ja nu nav naudas?"
Dažs pacients, uzzinājis par paaugstināto cenu maksas pakalpojumiem pie speciālista, to saistīja ar gaidāmo valūtas maiņu. „Saistīt to ar eiro ieviešanu arī nav īsti korekti. Cik es zinu, eiro ievieš tikai ar 1. janvāri. Vienkārši slimnīcas finansiālā situācija bija tāda un ne tikai mūsu slimnīcas situācija, citās slimnīcās ir daudz kritiskāk un tur šādi valsts apmaksāti pakalpojumi jau tūlīt nebūs pieejami vispār," akcentē Striks.
To, kas pacientus sagaida nākamajā gadā, slimnīcas vadība vēl nevar prognozēt, tas būšot atkarīgs no valsts piešķirtā finansējuma. Savukārt par valsts solīto algu pielikumu mediķiem Striks izsakās skeptiski, viņaprāt, tās ir tikai pirmsvēlēšanu runas, jo nekādu konkrētu apstiprinājumu tam nav saņēmis.
